Sareptas sinepe

augu suga

Sareptas sinepe, arī zilganā sinepe, (Brassica juncea) ir līdz 150 cm augsts, viengadīgs krustziežu jeb kāpostu dzimtas lakstaugs ar zaraini stāvu stumbru. Apakšējās lapas kokles veidā plūksnaini šķeltas, 5 - 11 cm garas, ar kātu, augšējās lapas veselas, sēdošas. Ziedi spilgti dzelteni ar īsiem ziedkātiņiem, sakopoti blīvā ķekarā. Augļu laikā ziedkopas ass pagarinās līdz 35 cm. Zied maijā, jūnijā. Auglis cilindrisks pākstenis ar saplacinātu īlenveida knābi. Sēklas lodveida, tumšzilganpelēkas, retāk brūnganas vai dzeltenas. Augs ir aukstumizturīgs un sausumizturīgs.

Sareptas sinepe
Brassica juncea ((L.) Czern., 1859)
Sareptas sinepe (Brassica juncea)
Sareptas sinepe (Brassica juncea)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaKrustziežu rinda (Brassicales)
DzimtaKrustziežu dzimta (Brassicaceae)
ĢintsBrassica
SugaSareptas sinepe (B. juncea)
Sinonīmi
  • Sinapis juncea L.
Sareptas sinepe Vikikrātuvē

Savvaļā aug dienvidaustrumu Āzijā. Sareptas sinepe ieviesusies arī Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Amerikā. Latvijā aug reti, galvenokārt Rīgas apkārtnē. Aug nezālienēs un gar dzelzceļiem.

  • Ārstniecības augs. Lieto kā atvelkošu līdzekli plaušu karsoņa un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu ārstēšanai, kā arī reimatisma un išiasa ārstēšanai[1].
  • Garšaugs. No sēklām gatavo pulveri, ko izmanto sinepju pastas gatavošanai. Sinepes izmanto kā piedevu dažādiem gaļas ēdieniem[2].
  • Nektāraugs.

Sareptas sinepes iedalās vēl 12 pasugās:

  1. H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"
  2. E.Indriksons "Garšaugi" ISBN 5-401-00615-2