Sapfo

Sapfo (sengrieķu: Σαπφώ, Sapphō, dzimusi starp 630. un 612. gadu p.m.ē., mirusi ap 570. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu dzejniece. Sapfo, iespējams, dzimusi Eresā, Lesbas salā, bet dzīvojusi tagadējā Lesbas galvaspilsētā Mitilēnē, kas jau 7. gadsimtā p.m.ē. bija nozīmīgs kultūras centrs. Lielākā daļa viņas darbu nav saglabājušies. Sapfo dzejai raksturīga formas un pantmēra daudzveidība (Sapfo strofa). Viņas darbi lielākoties ir spilgti emocionāli, individuālu pārdzīvojumu piesātināti. Sapfo dzejā jaušami homoseksuāli motīvi (vārds lesbiete radies no Lesbas salas nosaukuma).

Sapfo Σαπφώ Personīgā informācija Dzimusi starp 630. un 612. gadu p.m.ē. Eresa, Lesba Mirusi ap 570. gadu p.m.ē. Lefkada Dzīvesbiedrs Alkajs

Literārā darbība Nodarbošanās dzejniece, rakstniece Valoda sengrieķu valoda

Dzīve

Sapfo Gustava Klimta redzējumā

Drošu liecību par Sapfo dzīvi nav. Domājams, ka viņa dzimusi aristokrātiskā ģimenē — par to liecina viņas darbu valodas izsmalcinātība un atsauces uz dažādiem festivāliem, reliģiskiem rituāliem, galmu dzīvi un tamlīdzīgi. Iespējams, viņas vecāku vārdi bijuši Skamandrs un Kleīda un viņai bijuši trīs brāļi. Sapfo māte mirusi agri. Zināms, ka Sapfo bijusi precējusies un varbūt viņai bijusi meita Kleīda. Politisku apstākļu dēļ Sapfo uz īsu laiku bijusi spiesta dzīvot trimdā (iespējams, Sicīlijā). Mitilēnē Sapfo vadījusi tiasu — dižciltīgu meiteņu skolu, kur tām bija jāapgūst arī mūzika, dzeja, deja. Iespējams, Sapfo bijušas intīmas attiecības ar Lesbas salā dzīvojušo Alkaju. Saskaņā ar kādu vēlāka laika leģendu, Sapfo, nelaimīgi iemīlējusies kādā Fāontā, beigusi dzīvi pašnāvībā.

Literatūra

• Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja. Rīga : Zinātne. 1994. ISBN 5-7966-0989-0.
• Sengrieķu literatūras antoloģija. Rīga : Zvaigzne. 1990. ISBN 5-405-00404-9.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sapfo.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)