Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija
Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija (krievu: Императорская Римско-Католическая Духовная Академия) bija augstākā mācību iestāde Sanktpēterburgā, kas sagatavoja Romas Katoļu baznīcas darbiniekus Krievijas impērijas teritorijā.
Akadēmijas pirmsākumi meklējami Viļņā 1570. gadā jezuītu dibinātajā kolēģijā. 1579. gadā karalis Stefans Batorijs uz kolēģijas bāzes nodibināja Viļņas universitāti. 1832. gadā, pēc 1831. gada Novembra sacelšanās, Viļņas universitāte tika slēgta. No universitātes teoloģijas nodaļām tika nodibināta atsevišķa Garīgā akadēmija, kura 1842. gadā tika pārcelta uz Sanktpēterburgu. Pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas akadēmija "uz laiku" tika pārcelta uz Ļubļinu, likdama pamatu Ļubļinas Katoļu universitātei.
Akadēmijā mācījušies daudzi Latvijas, Lietuvas, Polijas un citu valstu redzami katoļu darbinieki, to starpā Antans Baranausks, Zigmunts Loziņskis, Maironis, Jāzeps Rancāns, Nikodems Rancāns, Kazimirs Skrinda, Boļeslavs Sloskāns, Antonijs Springovičs, Pēteris Strods, Francis Trasuns.
Mūsdienās akadēmijas ēkā atrodas Romas katoļu baznīcas garīgais seminārs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Akadēmijas vēsture (krieviski)