Atvērt galveno izvēlni
Saldskābmaizes šķēle

Saldskābmaize ir latviešu tradicionālais maizes veids, ko parasti cep no sijātajiem (700. tipa) rudzu miltiem, mīklu noplaucējot un pēc tam ieraudzējot, kas sniedz tai raksturīgi saldeni skābo garšu. Retāk saldskābmaizi cep arī no kviešu miltiem vai rudzu-kviešu miltu sajaukuma, taču šāda maize ātrāk sacietē un nav tik smaržīga. Agrāk latvieši saldskābmaizi, līdzīgi kā kviešu maizi, cepa tikai uz svētkiem.[1]

Tradicionāli maiznieki uzskatījuši, ka saldskābmaizes mīklas plaucēšana jāveic tieši apses koka kublos, jo šādi maize iegūst izteiktāku smaržu un garšu. Tas izskaidrojams ar to, ka mucu sieniņās no iepriekš ieraudzētajiem plaucējumiem saglabājas pienskābes baktērijas, kas, plaucējumam atdziestot, pakāpeniski uzsāk pienskābo rūgšanu, vienlaikus kavējot nevēlamo mikroorganismu attīstību. Rūgšanas laikā pa kublu laiku pa laikam uzsita, lai veicinātu cietes pārcukurošanos un saldenās garšas veidošanos. Mūsdienās no apses kubliem var iztikt, ievērojot pietiekamu higiēnu un mīklai pievienojot ieraugu.[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Daiga Kunkulberga, Valdis Segliņš. Maizes ražošanas tehnoloģija. Rīga : RTU izdevniecība, 2010. 224.—225. lpp. ISBN 978-9984-32-233-9.