Salas (miests)
- Šis raksts ir par miestu Lietuvas Rokišķu rajona pašvaldībā. Par citām jēdziena Salas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Salas (lietuviešu: Salos) ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Rokišķu rajona Kamaju seņūnijā. Apzīvotā vieta izvietojusies uz 73 ha plašas salas Dviraģu ezerā. Ar apkārtni to savieno caurvedošais ceļš RK3606 (Petrošišķi–Salas–Gučūni).
Salas | |
---|---|
Miests | |
Salos | |
Salu miests no putna lidojuma | |
Koordinātas: 55°48′54″N 25°22′12″E / 55.81500°N 25.37000°EKoordinātas: 55°48′54″N 25°22′12″E / 55.81500°N 25.37000°E | |
Valsts | Lietuva |
Apriņķis | Panevēžas apriņķis |
Rajons | Rokišķu rajons |
Seņūnija | Kamaju seņūnija |
Pirmoreiz minēts | 1450 |
Iedzīvotāji (2021) | |
• kopā | 128 |
Laika josla | EET (UTC+2) |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
Pasta indekss | LT-42028 |
Salas Vikikrātuvē |
Ievērojamākās vietas Salās ir 1888. gadā neogotikas stilā celtā koka Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ar 1781. gadā celto kapelu, kā arī 19. gs. vidū klasicisma stilā celtā Salu muiža ar 7 ha plašu parku ar baltapšu stādījumiem. Miestam ir sava bibliotēka, pasts un kultūras nams.
Vēsture
labot šo sadaļuApdzīvotā vieta pirmoreiz vēstures avotos minēta 1450. gadā kā Kesgaiļu dzimtas īpašums. 16. gadsimta vidū muižu pārņēma Radvilu dzimtas Ņasvižas zars, un, citstarp, tajā dzīvoja arī kardināls Georgs Radvils. 1585. gadā vēstures avoti Salas jau sauc par miestu.
1661. gadā muiža ar miestu nonāca Morikoņu dzimtas valdījumā. Straujāka apdzīvotās vietas attīstība viņu vadībā sākās tikai 18. gadsimta pēdējā ceturksnī, kad 1775. gadā tapa pirmā katoļu kapela, un 1781. gadā — pirmā Salu baznīca (tagad — kapela). 19. gadsimta sākumā Salu muižā baznīcas ērģeļnieka vadībā darbojās viena no pirmajām mūzikas skolām Lietuvā. Visbeidzot 19. gs. vidū Salu muižu pārbūvēja klasicisma stilā. Būvniecības izmaksas iedzina tās saimniekus parādos, un 1855. gadā viņi bija spiesti pārdot saimniecību Tīzenhauzeniem.
1911. gadā izveidojās Salu laiksaimniecības pulciņš, kā paspārnē 1913. gadā sāka darboties pienotava. Starpkaru periodā Salās pastāvēja 2 skolas: 1920. gadā dibinātā lauksaimniecības skola un 1923. gadā dibinātā valsts meiteņu mājsaimniecības skola.
1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā no Salas draudzes deportēja 19 cilvēkus. 1941. gada 1. jūlijā ar nacistiskās Vācijas varas iestāžu rīkojumu tika nogalināti Salu komunisti, komjaunieši un ebreji. Atjaunotās padomju okupācijas periodā no 1944. līdz 1953. gadam padomju okupācijas iestādes deportēja vēl vismaz 15 ģimenes. 1945. gadā netālajā Gučūnu ciemā notika kauja starp lietuviešu partizāniem un padomju karaspēka vienībām.
Padomju okupācijas laikā Salas bija padomju saimniecības centrālais ciems. 1950. gadā lauksaimniecības skolu pārveidoja par tehnikumu, kas turpināja darboties līdz 1979. gadam. 1951. gadā sāka darboties bibliotēka.
Kopš 2004. gada Viļņas Universitāte Salu muižā rīko vasaras nometnes, konferences un kultūras pasākumus.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļu
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Salu un Dviraģu ezers
-
Tilts uz Salām
-
Salu panorāma
-
Autobusu pietura pie baznīcas