Vikipēdija

Sajeva Dupka

"Sajeva Dupka" (bulgāru: Съева дупка), tulkojumā "Sajeva caurums", ir ala, kas atrodas Bulgārijas vidienē Stara Planinas kalnu grēdā.

Sajeva dupka
"Baltā pils" ceturtajā alas zālē
Atrašanās vieta Brestnica, Jablanica, Lovečas apgabals, Bulgārija
Koordinātas 43°02′51″N 11°40′18″E / 43.04761°N 11.67167°E / 43.04761; 11.67167Koordinātas: 43°02′51″N 11°40′18″E / 43.04761°N 11.67167°E / 43.04761; 11.67167
Apgaismojums elektrība
Sajeva dupka Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sajeva Dupka
Alas krāsas

Atrašanās vieta labot šo sadaļu

 
Alas sienas

Ala atrodas 3 km uz dienvidiem no Brestnicas ciema, Lovečas apgabalā, 10 km attālumā no Jablanicas un 25 km no Tetevenas pilsētām. Ala satur 5 zāles, kuras pieejamas organizētām tūristu grupām.

Nosaukums labot šo sadaļu

Pēc galvenās versijas, alu nosaukuši par godu brāļiem ganiem Saju un Sejo, kuri tajā slēpušies no turku vergu ķērājiem.[1] Pēc citas versijas, tā saukuši tuvējo māju saimnieku.

Izpēte labot šo sadaļu

 
Siena zārds

Profesors Georgis Zlatarskis pirmo reizi 1883. gadā pētīja alu un desmit gadus vēlāk viņam sekoja brāļi Karels un Hermans Škorpili. Pirmos nopietnos pētījumus un kartēšanu no 1932. gada 20. līdz 21. augustam veica N. Atanasovs un D. Papazovs, bet 1935. gada 10.—13. jūlijā A. Stefanovs un N. Atanasovs. Vēlāk pētīta 1946. gadā, un pēc tam 1949. gadā to darīja T. Pavlova pētnieciskā brigāde. Detalizēti ģeomorfoloģiskie pētījumi tika veikti 1968. gadā. Tos veica V. Popovs no BZA Ģeogrāfijas institūta.

Kopā ar Jagodinskas alu tā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Bulgārijas alām. Lielākais stalagnāts tajā ir 60 metru apkārtmērā. Vidējā temperatūra alā ir 7—11°C, mitrums — no 90 līdz 98%. Tā atrodas 520 metrus virs jūras līmeņa. Alas garumu vērtē no 205 līdz pat 400 metriem (augstākais vērtējums pieder alu pārvaldošajai Bulgārijas tūrisma savienībai), no kuriem 70 m pa to tek pazemes upe. Dažādos avotos tiek lēsts, ka alai ir 1—3,5 miljonu gadu.[1][2]

Unikāla ala ir ar savām krāsām — zaļu, brūnu un baltu. Ir sastopami stalaktīti, stalagmīti, stalagnāti, heliktīti un dendrīti .

Labiekārtošanas laikā alā tika atrasti dzīvnieku kauli, māla lauskas un romiešu monētas.

Zāles labot šo sadaļu

Alā ir piecas zāles un vairākas galerijas. Zāļu nosaukumi ir:

Siena zārds labot šo sadaļu

Pirmā zāle pie ieejas alā, 50 m gara un 19 m plata. Tā tiek saukta 3,5 m augsta stalagmīta vārdā, kurš atgādina siena kaudzi. Salīdzinot ar citām zālēm, šajā ir mazāk ģeoloģisku veidojumu.[3]

Iegruve labot šo sadaļu

 
Iegruve: šķelts stalagnāts lielgabala formā

Otrā zāle no ieejas. 1893. gadā šajā Bulgārijas apkaimē notika spēcīga zemestrīce, tāpēc visi zālē bijušie stalaktīti ir salūzuši un nokrituši. Zālē ir arī lielāki nokrituši akmens gabali, daži no kuriem augstumā pārsniedz 3 metrus.[4] Kopš nobrukuma viens no stalagnātiem ir bojāts un tiek uzskatīts, ka tas pieņēmis lielgabala formu. Citā variantā to sauc par "Resno Bertu". Griestos var redzēt jaunizveidojušos mazus stalaktītus 10-20 cm garumā.[1][2]

Koncertzāle (Haramana) labot šo sadaļu

Trešā no ieejas, šī istaba tiek saukta par Koncertzāli, pateicoties tās līdzenajai grīdai un tajā notikušajiem koncertiem, izmantojot tās izcilo akustiku. Zāle ir gandrīz apaļa, tās izmēri 40x41 metrs. Tajā dziedājuši Emils Dimitrovs, Jordanka Hristova, Lili Ivanova, Donbasa kalnraču koris, Bulgārijas Nacionālā radio bērnu koris u.c., tajā uzņemtas vairāku filmu epizodes. Zālē atrodas lielākais visas alas 4,5 m augsts stalagnāts.[4]

Šajā telpā var redzēt unikālus dabiskus veidojumus — heliktītus. Šie kristāliskie izaugumi atgādina koraļļus.

Baltā pils labot šo sadaļu

Zāle tā nosaukta pēc milzīga viduslaiku pils formas stalagnāta. Šai zālē ir īpaši liela neparastu formu daudzveidība.

Kosmoss labot šo sadaļu

Šo telpu tā sauc par godu raķetes veida stalaktītam.

Sikspārņi alā labot šo sadaļu

Veicot novērojumus un ķeršanu ar tīkliem pie ieejas, konstatēts, ka dažādās sezonās alu izmanto vismaz 8 sikspārņu sugas [5] :

Pirmās sešas no minētajām sugām, kas atrodamas Sajeva Dupkas alā, ir starp Eiropas prioritāri aizsargājamām. Tāpēc ala ir svarīga vieta sikspārņu populācijas saglabāšanai reģionā.

Tūrisms labot šo sadaļu

  • Sajevas Dupkas ala ir viens no simts Bulgārijas tūrisma savienības izvēlētajiem nacionālajiem tūrisma objektiem ar 33. numuru.
  • 1962. gadā ala ir pasludināta par dabas pieminekli .
  • 1967. gadā to labiekārtoja un elektrificēja.
  • Alu slēdza 1990. gadā, 1996. gadā izlaupīja un 2004. gadā atkārtoti atvēra. Pašlaik to pārvalda Bulgārijas Tūrisma savienība.
  • Viens no dabas veidojumiem, tā saucamais "Venēras prieks", tūristu grupām tiek rādīts tikai tad, ja tajās nav bērnu.[6][7]
  • Alas iekšienē aizliegts fotografēt ar zibspuldzi.[8]
  • Tūristu grupas apmeklējuma ilgums ir no 30 minūtēm līdz stundai.[2][9]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Пещера „Съева Дупка“ (400 М.)
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Информация за Съева дупка». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. martā. Skatīts: 2019. gada 3. maijā.
  3. ↑ Opoznai.bg: Пещера "Съева дупка"
  4. ↑ 4,0 4,1 100 национални туристически обекта - Пещера "Съева дупка"
  5. ↑ Център за изследване и защита на прилепите НПМ-БАН. 2013.
  6. ↑ Пещерата Съева дупка - царството на долната земя
  7. ↑ «Сътворено от природата или Радостта на Венера». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. maijā.
  8. ↑ Travel.bg: Пещера Съева дупка
  9. ↑ «Пещерата Съева дупка - Природна забележителност». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. maijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sajeva_Dupka&oldid=3208416"