Sabiedriskais transports Stambulā

Stambulas sabiedriskais transports sastāv no autobusu maršrutu sistēmas, dzelzceļa un metro tīkla, funikulieriem un ūdens transportlīdzekļiem, kas apkalpo vairāk kā 11 miljonus pilsētas iedzīvotājus visā pilsētas 5712 km² platībā.

Stambulas dzelzceļa sistēmas shēma

Vēsture

Atjaunots retro tramvajs Kadikējā, Stambulā.

Sabiedriskā transporta vēsture Konstantinopolē (tag. Stambula) aizsākās ar 1869. gada 30. augustu, kad tika parakstīts līgums ar Osmaņu valdību par publiskās tramvaja līnijas izveidošanu valsts galvaspilsētā. Konstantīna Krepano efendi uzņēmums "Société des Tramways de Constantinople" ar šo līgumu ieguva tiesības veikt sabiedriskā transporta pārvadājumus uz 40 gadiem. 1871. gadā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas un jau pirmajā gadā šis transports bija pārvadājis 4,5 miljonus pasažieru maršrutos Azapkapi-Galata, Aksaraja-Jedikule, Aksaraja-Topkapi un Eminēnī-Aksaraja. Vēlāk tika izveidoti papildus maršruti un kopā transporta sistēma sastāvēja no 45 vagoniem, to starpā 15 vasaras tipa un daži divstāvu vagoni, kā arī 430 zirgi. Tramvaja sliežu platums bija 1 metrs. 1912. gadā transporta līnijas pārtrauca darbību uz vienu gadu, jo saskaņā ar Kara ministrijas rīkojumu, visus zirgus bija jānodod armijas vajadzībām, lai piedalītos Balkānu karā. 1914. gada 2. februārī tramvaja sistēmu elektrificēja. 1928. gada 8. jūnijā tika atklāta līnija Stambulas Anatolijas pusē (Āzijā) starp Īskīdaru un Kisikli. 1930. gados tramvaja sliežu ceļu garums jau sasniedza 130 km un tramvaju sistēma pastāvēja Eiropas pusē līdz 1961. gada 12. augustam, bet Āzijas pusē - līdz 1966. gada 14. novembrim.

Vienlaicīgi ar zirgu tramvaja darbības uzsākšanu, 1871. gada 30. jūlijā tika uzsākta Tünel (metro paveids - pazemes funikulieris) celtniecība starp Peru (tag. Kadikēja) un Galatu (tag. Bejolu). Pazemes funikulieris tika atklāts 1874. gada 5. decembrī un tagad tas ir otrs vecākais metro pasaulē pēc Londonas metro. Sākotnēji pazemes funikulieris pārvadāja tikai mājdzīvniekus un mantas, bet kad bija pabeigta funikuliera izmēģināšana, 1875. gada 17. janvārī ar to sāka pārvadāt arī pasažierus. Šis funikulieris darbojas arī mūsdienās.

Ar 1926. gadu aizsākās Stambulas autobusu satiksmes vēsture, kad starp Bejazitu un Karakēju sāka kursēt pirmie četri "Renault-Scania" autobusi. Vēlāk tiem pievienoja vēl dažus autobusus un jau 1960. gadā autobusu parks izauga līdz 525 autobusiem un kļuva par ātri augošās pilsētas transporta sistēmas galveno sastāvdaļu.

Līdz 1939. gada 16. jūnijam Stambulā transporta pakalpojumus sniedza dažādas Lielbritānijas un Francijas kompānijas, bet jaunizveidotā IETT (valsts uzņēmums "Stambulas elektriskie tramvaji un funikulieri", turku: "İstanbul Elektrik Tramvay ve Tünel") pārņēma savā pārziņā visu Stambulas publisko transportu.

1961. gada 27. maijā starp Topkapi un Eminēnī pēc tramvaju līnijas likvidēšanas tika izveidota trolejbusu līnija, bet to likvidēja, jo tie kavēja arvien pieaugošo satiksmi šaurajās Stambulas vecpilsētas ielās.

1872. gadā tika izveidota piepilsētas vilciena līnija no Sirkedži uz Hadimkēju un vēlāk piepilsētas vilcienu izveidoja arī Anatolijas pusē starp Hajdarpašā dzelzceļa staciju un Izmitu.

Stambulā vecākais sabiedriskā transporta veids ir prāmju satiksme, jo pilsēta ir sadalīta divās daļās ar Bosfora šaurumu un tās vecpilsēta Eiropas pusē atrodas uz pussalas. Satiksmi Bosforā sāka 1837. gadā Lielbritānijas un Krievijas uzņēmumi. 1851. gadā ar Osmaņu impērijas sultāna rīkojumu tika izveidota Stambulas jūrniecības kompānija. Prāmju satiksme tika atklāta 1853. gadā un tās flote sastāvēja no sešiem ratu tvaikoņiem, kurus piegādāja Roberta Vaita kuģubūvētava no Anglijas. 1859. gadā tika palielināts līniju garums līdz Zelta raga līča iekšpusei. 1903. gadā ratu tvaikoņus nomainīja dzenskrūves tvaikoņi un līdz 1929. gadam, kamēr nebija uzbūvēta kuģubūves rūpnīca Zelta raga līcī, visus prāmjus iepirka no ārvalstīm. Flote izauga līdz 40 kuģiem.

1867. gadā Bosforā tika sākta regulāra prāmju satiksme starp Kabatašu un Īskīdaru ar diviem tvaikoņiem, līdz ar to šī līnija ir vecākā regulāru reisu prāmju līnija pasaulē.

Transports mūsdienās

Autobusu sistēma

Stambulas sabiedriskais autobusu parks sastāv no 448 "MAN", 1291 "Ikarus", 988 "Mercedes-Benz", 39 "DAF/Optare" un 6 "Berkhof" autobusiem. Pilsētā visi autobusi kopā nobrauc vienā dienā aptuveni 448 tūkstošus km apmēram 468 maršrutos ar 7889 pieturvietām. 2003. gadā autobusi bija pārvadājuši 435 miljonus cilvēku, kas sastāda 14,2% no visos sabiedriskajos transportos pārvadāto cilvēku kopskaita.

İETT pārraudzībā kopš 1985. gada sabiedriskā transporta pakalpojumus atļauts sniegt arī privātiem uzņēmumiem un pilsētā ir pavisam 1366 privātie autobusi, tai skaitā 89 divstāvīgie autobusi.

Stambulas Tünel (1875) ir vecākais pazemes dzelzceļš kontinentālajā Eiropā.

İETT autobusu parks

Autobuss	Skaits	Vietu skaits (sēdvietas)	Izplūdes gāzu emisija
MAN SL202 (parastais)	200	30	ECE-R 49
MAN SL202 (pagarinātais)	170	44	ECE-R 49
Ikarus 260 (parastais)	1113	21	ECE-R 49
Ikarus 280 (pagarinātais)	126	37	ECE-R 49
Ikarus 280 (pagarinātais)	12	38	EURO 1
Mercedes-Benz O305 (parastais)	479	36	EURO 2
Mercedes-Benz O530 Citaro (parastais)	394	29	EURO 3
Mercedes-Benz O305G (pagarinātais)	85	49	EURO 2
Mercedes-Benz O530G Citaro G (pagarinātais)	100	42	EURO 3
Mercedes-Benz O530GL Citaro GL 'CapaCity' (pagarinātais)	50/31	42/42	EURO 4/EURO 5
DAF/Optare (divstāvu)	26	62	EURO 1
DAF MJT (divstāvu)	52	72	EURO 3
Berkhof (cilvēkiem ar kustību traucējumiem)	3	27+2	EURO 2
Kopā	2841

Funikulieri

Stambulā šobrīd darbojas divas pazemes funikulieru līnijas: viena ir visvecākā, bet otra - ļoti jauna un moderna.

Vecākā līnija, Tünel, ir vecākā kontinentālajā Eiropā un otra vecākā pasaulē pēc Londonas metro. Tünel līnija ir 573 m gara un tā ved 60 m augstumā. Starp gala stacijām nav pieturu un šis dzelzceļš bez pārtraukuma darbojas kopš 1875. gada. Līnija pārvadā katru dienu apmēram 15 tūkstošus pasažieru.

Jaunais Stambulas funikulieris Kabataša - Taksima.

Otrs ir modernais Kabatašas-Taksimas funikulieris, kuru atklāja 2006. gada jūnijā un tas kursē starp Kabatašu un Taksimu. Tas savieno Kabatašas tramvaja pieturu ar Taksimas metro pieturu un maršruta garums ir 600 m un tas ved 60 m augstumā.

Vieglais metro

Stambulas vieglais metro sastāv no mazā dzelzceļa divām līnijām. Pirmā līnija (M1) sāka darboties 1989. gada 3. septembrī starp Aksaraju un Kartaltepe. Vēlāk pakāpeniski līniju pagarināja un tā kopš 2002. gada 20. decembra ved līdz Starptautiskajai lidostai "Atatürk". Otra līnija (T4) tika atklāta 2007. gadā starp Edirnekapi un Mesdžidiselamu. Līnijai ir 36 pieturas, no kurām 12 ir pazemes, bet 3 uz viaduktiem. Vieglā metro līnijas no visiem pārējiem transporta maršrutiem ir pilnīgi nodalītas ar viaduktu un pazemes šķērsojumu palīdzību.

Gajrettepes pazemes pietura.

Metro

1992. gadā sāka Stambulas metro izbūvi un pirmā līnija (M2) starp "Taksimu" un "Leventa 4" atklāja 2000. gada 16. septembrī. Šī līnija bija 8,5 km gara ar 6 pieturām. Visas pieturas ir būvētas pēc identiska plāna, bet atšķiras tikai ar krāsu. Šobrīd metro satiksmē kalpo astoņi četru vagonu sastāvi un tie kursē ar 5 minūšu intervālu. Brauciens visa maršruta garumā ilgst 12 minūtes. Metro ir būvēts tā, lai tas varētu izturēt zemestrīci līdz pat 9 ballēm pēc Rihtera skalas.

Pagarinājums no "Leventa 4" uz "Ajazāa" tiks pabeigts 2008. gadā. Tiek būvēts metro posms no Taksimas līdz Jenikapi pār Zelta ragu un zem vecpilsētas un paredzams, ka tā izbūve tiks pabeigta arī 2008. gadā. Šis posms būs 5,4 km garš un tam būs četras pieturas. Jenikapi pieturā šis posms savienosies ar vieglo metro un piepilsētas vilcienu.

Turpinās arī līnijas izbūve Āzijas pusē starp Kadikēju un Kartalu.

Metrobuss

2005. gada sākumā tika uzsākta metrobusu līnijas izbūve. Pirmais maršruts tika atklāts starp Stambulas Universitāti un Topkapi. Līnijas garums ir 11 km un tai ir 18 pieturas, kuras izbūvētas uz Stambulas galvenās autostrādes "D 100".

Abos metrobusa maršruta galos plānots pagarinājums. Pirmajā projekta kārtā tiks pagarināts austrumu puses posms līdz Esentepe, kur tas savienos ar metro. Otrajā kārtā paredzēts pagarināt metrobusa maršrutu pāri Bosfora tiltam līdz Gēztepe, Stambulas Āzijas pusē.

Tuvākajā laikā plānots uzsākt jaunu maršrutu un līniju izbūvi pilsētas citās vietās.

Tramvajs

"Flexity Swift" modernais zemās grīdas tramvaja sastāvs Stambulas vecpilsētas ielās.

T1 līnija

1992. gadā Stambulā nodeva ekspluatācijā parastā izmēra platuma sliežu zemās grīdas tramvaja līniju (turku: Hızlı Tramway) starp Sirkedži un Topkapi, kurā kursēja jauni un mūsdienīgi tramvaju sastāvi. 1994. gadā līniju pagarināja no Topkapi uz Zejtinburnu un 1996. gadā no Sirkedži līdz Eminēnī. 2005. gada 30. janvārī līniju pagarināja tālāk no Eminēnī līdz Findikli un, līdz ar to, tramvaja līnija atkal, pēc 44 gadu pārtraukuma, šķērsoja Zelta raga līci pa Galatas tiltu. Pēdējais pagarinājums pabeigts 2006. gada jūnijā līdz Kabatašai. Tramvaja līnijai ir 24 pieturas un tā stiepjas 14 km garumā. Sākotnēji līnijā kursēja 22 "ABB" vieglā dzelzceļa sastāvi, bet tie tagad kalpo citās līnijās. Katrai pieturai tika izbūvētas paaugstinātas platformas. Kopš 2003. gada šajā līnijā kursē 55 zemās grīdas "Bombardier Transportation" ražotie "Flexity Swift" tramvaja sastāvi. Brauciens visas līnijas garumā ilgst aptuveni 42 minūtes un dienā to izmanto vidēji 155 tūkstoši pasažieru. Ieguldītās investīcijas šajā līnijā sasniegušas pavisam 110 miljonus ASV dolāru.

Hızlı Tramway pieturas: Zejtinburnu, Mithatpašā, Akšemsettina, Sejitnizama, Merkezefendi, Dževizlibā, Topkapi, Pazartekke, Čapa, Findikzade, Haseki, Jusufpašā, Aksaraja, Laleli (Universitāte), Bejazita (Kapaličarši), Čemberlitaša, Sultanahmeta, Gīlhane, Sirkedži, Eminēnī (prāmju pieturas), Karakēja, Tophane, Findikli, Kabataša.

2006. gadā tika atklāta jauna pazemes funikuliera līnija, kas Kabatašu savienoja ar metro staciju Taksimas laukumu.

T2 līnija

2006. gada septembrī tika atklāta otra (T2) tramvaja līnija no Zejtinburnu uz Bādžilaru. Šajā līnijā kursē 14 "ABB" ražojuma tramvaja sastāvi un arī šajā līnijā tika katrai pieturai izbūvētas paaugstinātas platformas, lai to līmenis būtu atbilstošs tramvaja grīdas līmenim.

Līnijas pieturas: Zejtinburnu (savienojums ar T1 un M1 līnijām)-Mehmetakifa-Mertertekstila-Gingerena-Akindžilara-Soganli-Javuzselima-Gineštepe-Bagdžilara.

T3 līnija

Atjaunotā Modas antīkā tramvaja līnija T3 tika atklāta 2003. gadā. Līnija sastāv no viensliežu ceļa un tā atrodas pilsētas Āzijas daļā, Kaidkejas rajonā.

Līnijas pieturas: Kadikeja (savienojums ar prāmi)-Iskeledžami-Čarši-Altijola-Baharije-Kilise-Modailkokulu-Moda-Mihidara-Damgas šķērsiela.

T4 līnija

Līnija starp Šehitliku un Mesdžidiselamu tika atklāta 2007. gadā, bet 2009. gadā abos tās galos tika pagarināta. Ziemeļos tagad tā stiepjas līdz Habiblerai, bet dienvidos - līdz Topkapi. Līdz ar to šī līnija savienojas ar T1 līniju, kuras pasažieri var tagad nokļūt līdz Habiblerai.

Līnijas pieturas: Topkapi (savienojums ar T1)-Fetihkapi-Vatana-Edirnekapi-Šehitlika-Demirkapi-Topčulara-Rami-Ulujola/Bereča-Sagmaldžilara-Bosna/Čukurčešme-Alifuatbašgila-Taškepri-Karadeniza-Metrisa-Čumhurijeta-50. gadadiena/Baštabja-Hadžišikri-Jeni-Sultančiftligi-Džebedži-Mesdžidiselama-Habiblera.

T5 līnija

Atjaunotā Istiklal ielas antīkā tramvaja līnija T5 atklāta 1990. gadā. Tā stiepjas visā Istiklal ielas garumā no Taksimas līdz Tünel funikulera stacijai.

Līnijas pieturas: Taksima (savienojums ar M2 un F1 līnijām)-Agadžami-Galatasaraja-Odakule-Tünel (savienojums ar F2).