Sētnieks vai uzkopšanas dabinieks ir darbinieks, kas nodrošina sabiedrisku vietu, dzīvojamo māju un citu teritoriju apkārtnes uzkopšanu un uzturēšanu kārtībā. 2021. gada septembrī Latvijā profesija “sētnieks” ir reģistrēta 9189 reižu.[1]

Vēsture labot šo sadaļu

Angļu valodā vārda “sētnieks” pirmās zīmes datētas ar 1500. gadu un sākotnēji apzīmēja “skolas durvju sargu”. 1600. gadā šis vārds attīstījās, lai apzīmētu “durvju sargu”, un galu galā tas apzīmēja ēkas sargu.[2]

Pirms Industriālās revolūcijas (1760—1840) jeb rūpnieciskā apvērsuma uzņēmumu īpašnieki ēku, teritorijas tīrīšanu un uzturēšanu uzticēja vai nu darbiniekiem, vai rūpējās par to paši.[3] Kad sākās industriālās ražošanas attīstība, darbu uzsāka dažādas rūpnīcas, ārstniecības iestādes, skolas u.c., tika būvētas industriālās ēkas, radās nepieciešamība pēc atsevišķiem darbiniekiem, kuri nodrošinātu teritorijas uzkopšanu un uzturēšanu.[3]

Pēc Otrā pasaules kara (1939—1945), kad strauji pieauga dzimstība un arī populācijas blīvums, nepieciešamība pēc uzkopšanas personāla vēl vairāk pieauga.[4]

Mūsdienās sētnieki uzkopj dažāda veida teritorijas gan sabiedriskās vietās, gan dzīvojamo, gan komercobjektu teritorijās. Līdz ar teritoriju uzkopšanu un uzturēšanu, labiekārtošanu mūsdienās pastāv daudz apsaimniekošanas uzņēmumu, kuru pakalpojumi ietver uzkopšanu, uzturēšanu, tādējādi sētnieka galvenā darba vieta ir apsaimniekošanas uzņēmumi, bet ir, protams, gadījumi, kad uzņēmums, iestāde savā iekšienē pats nodrošina šādas darba vietas izveidošanu.

Darba pienākumi labot šo sadaļu

Sētnieka pienākumos ietilpst dažādi teritorijas sakopšanas darbi — tie mēdz atšķirties atkarībā no atrašanās vietas, darba devēja un laikapstākļiem.

Regulāri veicamie teritorijas kopšanas darbi ietver:

  • ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšanu;
  • ziemas periodā — ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu, ja nepieciešams, arī citu teritorijas daļu attīrīšana no sniega un ledus, pretslīdes materiālu kaisīšana uz ietvēm, celiņiem un piebraucamajiem ceļiem;
  • teritorijā augošā zālāja pļaušanu;
  • nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšana u.c.[5]

Sētnieka tēls kultūrā labot šo sadaļu

Gomeļā — vienā no tīrākajām Baltkrievijas pilsētām — uz Ļeņina Avēnijas ir novietota skulptūra “Sētnieces piemineklis” (Помнік жанчыне дворніку), ko 2008. gadā izveidoja tēlnieks Vladimirs Adrianovs (Уладзімір Андрэянаў).[6] “Sētnieces piemineklis” attēlo pusmūža sievieti — sētnieci, kuras labajā rokā ir slota, tipisks sētnieka darbarīks, un kreisajā — spogulis. Attēlots, ka sētniece darba atpūtas laikā rūpējas par savu izskatu, jo jebkuras profesijas darbinieks ir pelnījis cieņu, pat, ja amats sabiedrībā netiek uzskatīts par ļoti ietekmīgu.[6]

Krievijā, Sanktpēterburgā, Ostrovska kvartālā atrodas skulptūra “Sētnieka piemineklis” (“Памятник дворнику”). Skulptūras idejas autors ir Jans Neimans (Ян Нейман), tās arhitekts ir Staņislavs Odnovalovs (Станислав Одновалов). Skulptūra tika atklāta 2007. gada 16. martā.[7] “Sētnieka piemineklis” ir sētnieka tēls ar garu bārdu, kurš ir pussēdus, rokās tur sniega lāpstu. Tēlam mugurā ir kažokādas cepure, aitādas mētelis un filca zābaki. Šī sētnieka tēls ir mūsdienām netipisks, jo autors iedvesmu smēlās no Krievijas sētnieku tēla 19.gs. un 20.gs. sākumā. Pirms 1917. gada Krievijas revolūcijas sētnieka amats Krievijā tika uzskatīts par augsti cienījamu un novērtētu — slikta izturēšanās pret sētnieku tika uzskatīta par nepieņemamu.[7] Tā ir veidota no balta, smalkgraudaina granīta, kurš tika piegādāts uz Sanktpēterburgu no Somijas īpaši šīs skulptūras veidošanas nolūkos. Skulptūra ir divus metrus augsta.[7]

Amerikas Savienotajās Valstīs, Milvoki Mākslas muzejā atrodama hiperreālistiska sētnieka skulptūra, kas veidota no stikla šķiedras un poliestera. Skulptūru 1973. gadā izveidoja amerikāņu mākslinieks Duans Hensons (Duane Hanson). Sākumā skulptūra tika saukta par apsargu (custodian), taču ar laiku, nezināmu iemeslu dēļ, tā guva jauno nosaukumu “sētnieks” (janitor).[8] Skulptūras mērķis ir pārsteigt mākslas muzeja apmeklētājus, likt ar pirmo skatienu domāt, ka patiešām pret muzeja sienu ir atspiedies uzkopšanas darbinieks, kurš atpūšas. Apmeklētāji bieži nespēj atturēties no skulptūras aiztikšanas, tādēļ tā tiek norobežota ar melnu līmlenti, lai nebojātu skulptūras virsmu.[8]

Atsauces labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu