Sērogleklis
Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums. Tā molekula ir lineāra un izoelektroniska oglekļa dioksīda molekulai.
| Sērogleklis | |
|---|---|
 Sēroglekļa struktūrformula ar starpatomu attālumu  Sēroglekļa molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | oglekļa disulfīds |
| CAS numurs | 75-15-0 |
| Ķīmiskā formula | CS2 |
| Molmasa | 76,1 g/mol |
| Blīvums | 1260 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | -111,6 °C |
| Viršanas temperatūra | 46,3 °C |
| Šķīdība ūdenī |
nešķīst, lielākā temperatūrā hidrolizējas[1] |
Iegūšana Labot
Rūpnieciski sēroglekli iegūst tiešā reakcijā starp sēru un oglekli (sēra tvaikiem reaģējot ar nokaitētu ogli).
Īpašības Labot
Sērogleklis viegli iztvaiko istabas temperatūrā, un tā tvaiki ir smagāki par gaisu un to maisījums ar gaisu ir sprādzienbīstams.
Sērogleklis viegli oksidējas un gaisā uzliesmo, pat nedaudz karsējot:
- CS2 +3O2 → CO2 + 2SO2
Sērogleklis ir ūdenī nešķīstošs, bet 150 °C temperatūrā hidrolizējas par CO2 un H2S:
- CS2 + 2H2O → CO2 +2H2S
Sērogleklis ir stipri toksiska viela! |
Izmantošana Labot
Sēroglekli lieto par šķīdinātāju (tajā labi šķīst daudzas organiskas vielas, fosfors, sērs, jods). Sēroglekli izmanto arī lauksaimniecībā cīņai pret kaitēkļiem. Lielos daudzumos to lieto viskozes zīda ražošanā.
Atsauces Labot
- ↑ N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 429. lpp.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sērogleklis |
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |