Sāmsaliešu sacelšanās (1262)

1262. gada sāmsaliešu sacelšanās notika pēc Vācu ordeņa sagrāves 1260. gadā Durbes kaujā un 1262. gada sākumā kaujā pie Lielvārdes Daugavas labajā krastā.

1262. gada sāmsaliešu sacelšanās
Daļa no Livonijas krusta kariem

Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens notika pret Sāmsalas (SAAREMAA) iedzīvotājiem. Galvenā kauja notika Sāmsalas vidienē.
Datums1262. gads
Vieta
Iznākums Sāmsalieši tika sakauti un noslēdza miera līgumu
Karotāji
Sāmsalas karavīri Livonijas ordenis,
Rēveles bruņinieki,
līvu, letu un igauņu karavīri
Komandieri un līderi
Sāmsalas vecākie mestra vietnieks Helmerihs no Vircburgas

Livonijas ordeņa mestra vietnieks Helmerihs no Vircburgas izsludināja karagājienu uz Sāmsalu, kam piebiedrojās dāņu karalim pakļautie Rēveles bruņinieki un ordenim un bīskapiem padotie letu, līvu un igauņu karavīri. Krustneši šķērsoja aizsalušo jūras šaurumu un iebruka Sāmsalā, kur aizdedzināja salas iedzīvotāju īpašumus.

Sāmsalieši patvērās nocietinātajā Karmeles pilskalnā salas vidienē, kuru krustneši ieņēma vienīgi pēc niknas kaujas visas dienas garumā. Pēc pilskalna zaudēšanas sāmsaliešu vecākie sūtīja pie mestra vietnieka sūtni, kas nodeva vēsti: “Esam grūtībās, jūs esat mūs nu uzveikuši, mēs savu varu zaudējuši. Tas, kas jūs gudri vadīt spējis, tas mūs ir tagad uzvarējis. Mēs esam izpostīti un izmisumā dzīti. Daudz ļaužu jūs mums apkāvāt - tos varam tikai apraudāt."

Sāmsalieši atteicās no kariem, noslēdza izlīgumu ar krustnešiem un deva ķīlniekus.

Ārējās saites

labot šo sadaļu