Romānika

Romānika ir mākslas stils, kas bija izplatīts Eiropā 10.-13. gs., taču aizsākās jau ap 8. gs. Visizteiksmīgāk tas izpaudās arhitektūrā. Romānikai raksturīgs masīvums un skaidras formas. Romānikas stila celtnes sastopamas arī Latvijā, lai gan laika gaitā tās tikušas ievērojami pārbūvētas, piemēram, Sv. Jura baznīca (tagad Dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina muzejs), kas ir senākā līdz mūsdienām saglabājusies celtne Rīgā un Turaidas pils, kuras kompleksā ietilpst vienīgais donžons Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Rīgas Svētā Jura baznīcas logs romānikas stilā.

Arhitektūra

12. gs. celts klosteris Francijā

Romānika visvairāk izpaudās arhitektūrā, īpaši piļu un sakrālajā arhitektūrā. Arhitektūrai raksturīgs simetriskums un regulāru ģeometrisko formu izmantojums. Lai celtnes izturētu velvju radīto sānspiedienu, tika veidotas biezas sienas ar nelieliem logiem. Griestu pārseguma veidošanai izmantoja cilindriskās, vēlāk krusta, velves un pusloka arkas. Pilis un baznīcas tika veidotas līdzīgas cietokšņiem, to centrālie elementi parasti bija torņi, īpaši donžons - liels, brīvi stāvošs tornis. Baznīcu arhitektūras pamatā bieži bija kristiešu krusta forma, tika celtas trīs vai piecu jomu bazilikas ar vienu vai diviem šķērsjomiem jeb transeptiem. Baznīcu austrumdaļā veidoja pusapaļas apsīdas. Centrālo jomu no sānu jomiem nodalīja ar arkādēm, kuras balstīja kolonnas vai pilastri. Klosteru baznīcās sāka veidot krustejas - arkāžu galeriju ieskautu baznīcas pagalmu. Pazīstamas romānikas baznīcas ir Pizas katedrāle Itālijā un Vormsas katedrāle Vācijā.

Tēlotāja māksla

Glezna "Kristus un apustuļi"

Tēlotāja māksla viduslaikos bija pakārtota reliģijai. Tai raksturīgs simbolisku tēlu izmantojums un formu stilizācija. Netika ievērotas anatomiskās un fiziskās tēlu īpatnības, piemēram, cilvēki netika attēloti ievērojot ķermeņa proporcijas, viņu tērpu kritums nebija atbilstošs realitātei. Figūru izmērus bieži noteica hierarhija. Izplatīti bija ornamenti, kā arī augu un dzīvnieku attēlojumi. Samērā izplatīta bija monumentālā glezniecība un tēlniecība. Tēlniecībai bija nozīmīga loma arhitektūras dekoru izveidē. Galvenais tēlniecības veids bija kapiteļu un portālu rotāšana ar ciļņiem. Baznīcas tika rotātas ar freskām kurās tika attēlotas ainas no svēto dzīves un Bībeles. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai neliela daļa šo gleznojumu. Attīstījās arī grāmatu miniatūru māksla, kas bija aizsākusies jau Karolingu dinastijas laikā 7.-10. gs.

Romānika Latvijā

Romānikas stila atsevišķas pazīmes saglabājušās tikai dažos arhitektūras pieminekļos Rīgā, piemēram, Rīgas Doma (celta kā Sv. Marijas baznīca 1211–1270) ēkā, kurā joprojām skaidri nolasāmi romānikai raksturīgie plānojuma, apjomu kompozīcijas un arhitektonisko detaļu izveides paņēmieni. Tipiskas romānikas detaļas ir apaļloka arkām pārsegtās logu ailas un apaļloku arkatūras, kas stiepjas zem dzegām. Kāpjošas arkatūras motīvs izmantots šķērsjoma zelmiņa apdarē, taču drīzāk te var saskatīt stilizētu cilvēku figūru virkni ar augstāku stāvu centrā, kam abās pusēs stāv aizvien mazāki cilvēciņi, tādējādi simbolizējot sabiedrisko hierarhiju viduslaiku pasaulē. Atsevišķi romānikas formālie elementi saskatāmi arī Rīgas sv. Jura baznīcas (1209) un Rīgas sv. Jēkaba baznīcas (1225) arhitektūrā.

Skatīt arī

• Gotiskā māksla

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Romānika.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)