Datorvīruss

Datorvīruss ir datorprogramma, kas spēj patstāvīgi sevi reproducēt un inficēt datoru. Vīruss var sabojāt vai iznīcināt datnes un informāciju datorā.

Vīrusi vairojas, ieviešot sevi citu programmu izpildāmajā kodā vai arī aizvietojot citu programmu kodu. Sākotnēji vīrusi, paši būdami programmas, varēja tikai inficēt citas programmu, bet vēlāk vīrusu radītāji panāca, ka uzvesties kā vīruss var ne tikai izpildāmais kods. Tika uzrakstīti vīrusi pakešu failu valodā (angļu: Batch file). Vēlāk parādījās makro vīrusi, kas izmantoja makrosus tādās programmas kā Microsoft Word un Microsoft Excel. Ja sākumā vīrusi izplatījās disketēs un citos datu nesējos, tad šobrīd dominē vīrusi, kas izplatās caur internetu.

Vēsture

Pirmais akadēmiskais darbs par pašreplicējošo datorprogrammu teoriju tika veikts 1949. gadā, kad Džons fon Neimans Ilinoisas Universitātē lasīja lekcijas par "Sarežģītu Automātu Teoriju un Organizāciju" (angļu: Theory and Organization of Complicated Automata). Fon Neimana darbs vēlāk tika publicēts kā "Pašreproduktīvo automātu teorija" (angļu: Theory of self-reproducing automata). Savā esejā fon Neimans aprakstīja, kā datorprogrammu varētu izstrādāt tā, lai tā pavairotu pati sevi. Fon Neimana dizains pašreproduktīvai datorprogrammai tiek uzskatīts par pirmo datorvīrusu pasaulē, un viņu uzskata par datorviroloģijas teorijas "tēvu". 1972. gadā Veits Risaks, balstoties uz fon Neimana darbu pašreplikācijas jomā, publicēja savu rakstu "Pašreproduktīvie automāti ar minimālu informācijas pārsūtīšanu" (vācu: Selbstreproduzierende Automaten mit minimaler Informationsübertragung). Rakstā aprakstīts pilnīgi funkcionējošs vīruss, kas izstrādāts asemblervalodā SIEMENS 4004/35 datorsistēmai. 1980. gadā Jirgens Krauss savā diplomdarbā "Programmu pašreprodukcija" postulēja, ka datorprogrammas var uzvesties līdzīgi bioloģiskajiem vīrusiem.

Creeper datorvīruss pirmo reizi tika manīts ARPANET, interneta priekštecī 1970. gadu sākumā. Creeper bija eksperimentāla pašreplicējoša programma, ko 1971. gadā sarakstījis Bobs Tomass no BBN Technologies. Creeper izmantoja ARPANET, lai inficētu DEC PDP-10 datorus, kuri izmantoja TENEX operētājsistēmu. Creeper piekļuva attālajai sistēmai caur ARPANET, tajā izveidoja savu kopiju un parādīja paziņojumu "I'M THE CREEPER. CATCH ME IF YOU CAN!" . Lai dzēstu Creeper, tika izveidota datorprogramma Reaper.

Cita ļaunprogrammatūra

Termins 'vīruss' dažkārt tiek nepareizi lietots, lai apzīmētu citu veidu ļaunprogrammatūru. Ļaunprogrammatūra ietver datorvīrusus, kā arī citu kaitīgu programmatūru, piemēram, datortārpus, izspiedējprogrammatūru, spiegprogrammatūru, reklāmprogrammatūru, trojas zirgus, taustiņspiedienu pierakstītājus (angļu: keylogger) un sistēmlaužņus (angļu: rootkit).

Skatīt arī

• Botu tīkls
• Pretvīrusu programmatūra

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Datorvīruss.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)