Roberts Hiršs
Roberts Hiršs (dzimis 1895. gada 10. maijā, miris 1972. gada 18. jūlijā)[1] bija latviešu uzņēmējs. Viņš ir zīda un mākslīgā zīda audumu ražošanas ieviesējs Latvijā.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Vējavas pagastā, Krievijas impērijā nabadzīgā piecu bērnu ģimenē. 1895. gada 22. maijā Hiršs tika kristīts luterticībā. Hiršs guva tikai 3 klašu izglītību, jaunatnē strādāja pie tēva smēdē, dzirnavās un vērptuvē. Pirmā pasaules kara laikā devās uz Krieviju kur apguva zināšanas par tekstilrūpniecību. Pēc atgriešanās Latvijā bija iesaukts armijā, pēc tam nesekmīgi cemtās darboties tekstilrūpniecībā.[2]
Savu uzņēmumu Hiršs dibināja 1925. gadā Rīgā nelielās pagrabtelpās Krasta ielā 5, kur ražoja vatelīnu. 1927. gadā tas pārveidots par atklātu sabiedrību zīda un vilnas tekstilrūpniecībā "Rīgas audums", kas pārgāja uz Jumāras (tagad E. Birznieka-Upīša) ielu 21 ar 200 strādniekiem. 1932. gadā "Rīgas audums" pārveidojās vienpersoniskā uzņēmumā un 1933. gadā pārgāja uz iegūtajām bijušās metālapstrādes fabrikas "Salamandra" ēkām Juglā, Salamandras ielā 1. Sākās straujš uzņēmuma uzplaukuma periods. 1934. gadā firma pārveidojās akciju sabiedrībā ar nosaukumu "Tirdzniecības-rūpniecības akciju s-ba Rīgas audums" ar pamatkapitālu 2 250 000 latu. Lielā tekstilrūpnīca ražoja mākslīgā un dabiskā zīda, puszīda audumus un vatelīnu. Pie rūpnīcas pastāvēja arodskola, valodu kursi, koris darbiniekiem, rīkoja dažādas sporta spēles, sacensības un ekskursijas. 1938. gadā "Rīgas audumā" strādāja 1602 darbinieki.[3] 1928. gadā Hiršs nopirka Kauno Audiniai, kurā 1939. gadā strādāja 2500 darbinieku.
1935. gadā ticis apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1]
1939. gada rudenī Roberts Hiršs ar ģimeni emigrēja uz Zviedriju, bet 1941. gadā pārcēlās uz ASV.[1]
Laikā no 1946. līdz 1955. gadam bijis tekstiluzņēmuma Robert Hiršs Company vadītājs Rodailendā.[4]
1960. gados nodarbojās ar nekustamā īpašuma izīrēšanu.[1]
Savā testamentā novēlējis Latvijas Universitātei fabriku "Rīgas audums" un Līgatnes pagasta lauku saimniecību Ratnieki,[5] ko Universitāte saņēma pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.[4]
R. Hirša dēls bija grafiķis Ivars Hiršs.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 739. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
- ↑ «Roberts Hiršs». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2022-07-07.
- ↑ Andris Caune. Rīgas Vidzemes priekšpilsēta pirms 100 gadiem. — Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2014. — 260.lpp.ISBN 978-9984-824-34-5
- ↑ 4,0 4,1 ««100 Latvijas personības» – Roberts Hiršs». Apollo.lv. Skatīts: 2013. gada 7. maijā.[novecojusi saite]
- ↑ «Roberts Hiršs». Fonds.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 7. maijā.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |