Robežkalibrs

Robežkalibrs ir bezskalas kontroles rīks, ar kuru pārbauda izstrādājuma (biežāk — gludo cilindrisko salāgojumu, bet arī konisku virsmu, vītņu u.c.) ģeometrisko parametruizmēra, formas, virsmu savstarpējā novietojuma[1] — atbilstību izstrādājumam noteiktajām robežnovirzēm.

Izmantošana un izgatavošanaLabot

Laika taupīšanas nolūkā robežkalibrus izmanto izstrādājumu ģeometrisko parametru kontrolei lielsēriju ražošanā, kur nav lietderīgi īstenot kontroli ar universālajiem mērinstrumentiem: bīdmēriem, mikrometriem un citiem. Vēl viena robežkalibru priekšrocība ir tāda, ka to izmantošanai nav nepieciešamas sevišķas darbinieku iemaņas. Ar robežkalibriem konstatē, vai izmērs iekļaujas noteiktajās pielaides robežās, ar tiem nenosaka reālo izmēru.

Precīzas kontroles labad kalibrus izgatavo no siltumizolējošiem materiāliem vai ar tiem nosedz virsmas, lai nepieļautu kalibru sasilšanu no turētāja rokām un izplešanos.

Visiem kalibriem pastāv izgatavošanas un dilšanas pielaides. Kalibru nominālizmērus nosaka, ievērojot kontrolējamo detaļu robežizmērus un izgatavošanas kvalitāti. Gludos robežkalibrus izmanto izstrādājumiem, kuru kvalitāte ir IT6 vai zemāka.

Robežkalibra tapaLabot

 
Robežkalibra tapa M 20 x 1,50 mm vītnei ar pielaides lauku 6H. Pa kreisi — caurejošais izmērs, pa labi — necaurejošais.

Robežkalibra tapas lieto urbumu kontrolei. Tapa sastāv no diviem izmēriem, kas novietotas tapas pretējās pusēs: caurejošā (latviešu CE, krievu ПР, angļu GO u.c. apzīmējumi atbilstošajās valodās) un necaurejošā (NE, НЕ, NO GO). Abi izmēri var tikt izvietoti katrs savā vienpusējā tapā. Sastopamas arī vienpusējas tapas, kurām abi izmēri novietoti vienā pusē — caurejošais tuvāk malai, abi izmēri savstarpēji atdalīti ar ievirpojumu.

Tapas caurejošā puse izgatavota atbilstoši urbuma mazākajam robežizmēram — tai jāiet pārbaudāmajā urbumā pašsvara ietekmē, pretējā gadījumā urbuma izmērs ir mazāks par pieļaujamo. Šī tapas puse kontrolē arī urbuma ass novietojumu. Tapas necaurejošā puse izgatavota atbilstoši urbuma lielākajam robežizmēram — tā nedrīkst ieiet urbumā, pretējā gadījumā urbuma izmērs ir lielāks par pieļaujamo. Šī tapas puse kontrolē arī urbuma virsmas formu. Parasti tapas caurejošo pusi izgatavo garāku nekā necaurejošo pusi, lai tapa labāk centrētos urbumā, savukārt, necaurejošā puse var būt īsa, jo tai nav jāiet urbumā.

Pastāv tapas ar uzmontējamiem gredzeniem, kurus, tiem nodilstot, var apgriezt un nostiprināt otrādi, un pēc otras puses nodiluma — nomainīt.

Liela diametra (virs 250 mm) urbumus kontrolē arī ar pastāvīgu izmēru iekšmēriem.

Robežkalibra skavaLabot

 
Robežkalibra skava. Pa kreisi — caurejošais izmērs, pa labi — necaurejošais.

Robežkalibra skavas lieto vārpstu kontrolei. Tam var izmantot arī robežkalibra gredzenus, tomēr to izmantošana ir neparocīga. Analoģiski robežkalibra tapai skava sastāv no diviem izmēriem (tie tāpat var tikt izvietoti divās atsevišķās skavās vai skavas vienā pusē — caurejošais tuvāk malai, abi izmēri savstarpēji atdalīti ar ievirpojumu).

Skavas caurejošā puse izgatavota atbilstoši vārpstas lielākajam robežizmēram — vārpstai tajā jāiet, pretējā gadījumā vārpstas izmērs ir lielāks par pieļaujamo. Skavas necaurejošā puse izgatavota atbilstoši vārpstas mazākajam robežizmēram — vārpsta nedrīkst tajā ieiet, pretējā gadījumā vārpstas izmērs ir mazāks par pieļaujamo.

Ir regulējamas skavas ar ieliekamiem mērtaustiem, kurus pēc nodiluma var nomainīt. Šādu skavu precizitāte ir zemāka, tāpēc tās lieto IT8 un zemākas kvalitātes izstrādājumu kontrolei.

AtsaucesLabot

  1. Edgars Šīrons, Jānis Rudzītis, Ivars Odītis. Vispārīgās metroloģijas pamatkurss. Rīgas Tehniskā universitāte, 2008. ISBN 978-9984-32-027-4.