Risto Heiki Riti (somu: Risto Heikki Ryti; dzimis 1889. gada 3. februārī, miris 1956. gada 25. oktobrī) bija 5. Somijas prezidents. Bija Somijas premjerministrs Ziemas kara laikā un Somijas prezidents Turpinājuma kara laikā.

Risto Riti
Risto Ryti
Riti 1939. gadā
5. Somijas prezidents
Amatā
1940. gada 19. decembris — 1944. gada 1. augusts
Premjerministrs Johans Vilhelms Rangels
Edvīns Linkomiess
Priekštecis Kiesti Kallio
Pēctecis Karls Gustavs Mannerheims
Somijas premjerministrs
Amatā
1939. gada 1. decembris — 1940. gada 19. decembris
Prezidents Kiesti Kallio
Priekštecis Aimo Kajanders
Pēctecis Johans Vilhelms Rangels

Dzimšanas dati 1889. gada 3. februārī
Huitinena, Somijas lielhercogiste, Krievijas impērija
(Satakunta, Karogs: Somija Somija)
Miršanas dati 1956. gada 25. oktobrī (67 gadu vecumā)
Helsinki, Karogs: Somija Somija
Politiskā partija Nacionālā Progresīvā partija
Augstskola Helsinku Universitāte

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis daudzbērnu zemnieka ģimenē. 1909. gadā pabeidza tieslietu studijas Helsinku Universitātē. Vēlāk kļuva par viena no Somijas bagātākā cilvēka Alfrēda Kordelina juristu un draugu. Bija liecinieks kā 1917. gada 7. novembrī Kordelinu nogalināja matrozis boļševiks.

1919. gadā Riti tika ievēlēts Somijas parlamentā. 1921. gadā viņš kļuva par valsts finanšu ministru, bet no 1923. līdz 1939. gadam strādāja par Somijas bankas prezidentu.

Pēc PSRS uzbrukuma Somijai un Ziemas kara sākuma Riti piekrita kļūt par valsts premjerministru. Pēc Ziemas kara 1940. gada 12. martā bija viens no Maskavas miera līguma parakstītājiem no Somijas puses. Pasliktinoties prezidenta Kiesti Kallio veselības stāvoklim, 1940. gada 19. decembrī Riti tika ievēlēts par valsts prezidentu, un veica šos pienākumus Turpinājuma kara laikā. Pēc vācu armijas sakāvēm frontē, Sarkanajai armijai atkal ieņemot Viborgu, demisionēja, tā ļaujot Somijai sākt pārrunas ar PSRS par izstāšanos no kara.

Pēc kara PSRS spiediena rezultātā tika tiesāts kā t.s. "atbildīgais par karu". Tika notiesāts uz 10 gadiem cietumā. Somijas prezidenta apžēlots 1949. gadā. Miris 1956. gadā, apglabāts ar valsts vadītāja godu. 2004. gadā ieguvis otro vietu (tūlīt pēc Karla Gustava Mannerhema) televīzijas balsojumā par "izcilākajiem somiem".

Ārējās saites labot šo sadaļu