Ribovīrusi

Pie ribovīrusiem piederošais Vigna sinensis mozaīkvīruss (Cowpea mosaic virus, CPMV), kas inficē augus.

Ribovīrusi (latīņu: Riboviria) ir viena no vīrusu valstībām (angļu: realm).[1] Tā ietver gan RNS vīrusus (izņemot retrovīrusus), kas parasti izraisa dzīvnieku infekcijas, gan viroīdus, kas izraisa augu infekcijas slimības.

Atsevišķi nidovīrusu kārtas koronavīrusu dzimtai piederīgi vīrusi spēj inficēt arī cilvēkus, izraisot SARS (2002—2003), MERS (2012—2015) un COVID-19 (kopš 2019) epidēmijas.

KlasifikācijaLabot

Pēc 2018. gada taksonomijas ribovīrusu valstība ietver vienu vīrusu tipu Negarnaviricota un vairākas incertae sedis kārtas:

AtsaucesLabot

  1. «Virus Taxonomy: 2018 Release» (html). International Committee on Taxonomy of Viruses (ICTV) (angļu). 2018.

Ārējās saitesLabot

LiteratūraLabot

  • David M. Knipe, Peter M. Howley (eds.-in-chief): Fields’ Virology. Lippincott Williams & Wilkins, Philadelphia 2007, ISBN 0-7817-6060-7.
  • C. M. Fauquet, M. A. Mayo et al.: Eighth Report of the International Committee on Taxonomy of Viruses. Elsevier Academic Press, London, San Diego 2005, ISBN 0-12-249951-4.
  • A. M. Q. King, M. J. Adams, E. B. Carstens, E. J. Lefkowitz (Hrsg.): Virus Taxonomy. Ninth Report of the International Committee on Taxonomy of Viruses. Elsevier, Amsterdam u. a. 2012, ISBN 978-0-12-384684-6, S. 806–828.
  • S. Mordrow, D. Falke, U. Truyen: Molekulare Virologie. Spektrum-Lehrbuch, 2. Auflage, Akademischer Verlag, Heidelberg/Berlin 2003, ISBN 3-8274-1086-X, S. 214–226.