Joahims fon Ribentrops
Ulrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (vācu: Ulrich Friedrich Wilhelm Joachim von Ribbentrop; dzimis 1893. gada 30. aprīlī, miris 1946. gada 16. oktobrī) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938. līdz 1945. gadam.
Joahims fon Ribentrops Joachim von Ribbentrop | |
---|---|
Joahims fon Ribentrops 1940. gadā | |
Vācijas ārlietu ministrs | |
Amatā 1938. gada 4. februāris — 1945. gada 30. aprīlis | |
Premjerministrs | Ādolfs Hitlers (kā fīrers) |
Priekštecis | Konstantīns fon Neirāts |
Pēctecis | Arturs Zeiss-Inkvarts |
| |
Dzimšanas dati |
1893. gada 30. aprīlis Vēzele, Vācijas Impērija ( Vācija) |
Miršanas dati |
1946. gada 16. oktobris Nirnberga, Okupētā Vācija ( Vācija) |
Tautība | vācietis |
Politiskā partija | NSDAP |
Dzīvesbiedrs(-e) | Anna Elizabete Henkele |
Bērni | 5 |
Profesija | uzņēmējs, diplomāts |
Paraksts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis armijas virsnieka ģimenē. Pirms Pirmā pasaules kara daudz dzīvoja ārzemēs, ilgāku laiku Kanādā. Pirmā pasaules kara laikā karoja Austrumu un Rietumu frontē. Vēlāk dienēja par štāba virsnieku Stambulā, kur iepazinās ar Franci fon Pāpenu. Pēc kara 1920. gadā apprecējās ar bagāta dzirkstošo vīnu tirgotāja meitu.
1932. gadā Ribentrops iestājās NSDAP. Kādu laiku darbojās kā vidutājs starp Hitleru un toreizējo kancleru Pāpenu, 1939. gadā veda sarunas ar Staļinu par sadarbības līguma (Molotova—Ribentropa pakts) slēgšanu.
Nirnbergas procesa laikā savu vainu neatzina un uzstāja, ka visus svarīgos lēmumus pieņēma Hitlers personīgi. Tomēr arī ieslodzījuma esot saglabāja stingru lojalitāti Hitleram. Viņš esot teicis: Pat ar visu to ko es šodien zinu, ja šajā kamerā ienāktu Hitlers un teiktu man Dari to, es darītu. Kā kara noziedznieks sodīts ar nāvi.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Joahims fon Ribentrops.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar Trešo reihu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |