Reputācija

Reputācija (no latīņu: reputatio — 'prātošana, domāšana') ir sabiedrības vienības (personas, grupas, organizācijas vai vietas) viedoklis par šo vienību, kas parasti veidojies to novērtējot pēc noteiktu kritēriju kopuma, piemēram, uzvedības vai snieguma.^[1]

Reputācija ir visuresošs, spontāns un ļoti iedarbīgs sociālās kontroles mehānisms^[2] dabiskās sabiedrībās. Tas ir mācību priekšmets sociālajās, vadības,^[3] un tehnoloģiskajās zinātnēs.^[4] Tās ietekme svārstās no konkurences apstākļiem, piemēram, tirgiem, līdz kooperatīviem, piemēram, uzņēmumiem, organizācijām, institūcijām un kopienām. Turklāt reputācija darbojas dažādos aģentūras līmeņos — individuālā un virs individuālā. Pārindividuālā līmenī tas attiecas uz grupām, kopienām, kolektīviem un abstraktām sociālajām vienībām (piemēram, uzņēmumiem, korporācijām, organizācijām, valstīm, kultūrām un pat civilizācijām). Tas ietekmē dažāda mēroga parādības, sākot no ikdienas dzīves^[5] līdz attiecībām starp tautām. Reputācija ir būtisks sociālās kārtības instruments, kas balstīts uz sadalītu, spontānu sociālo kontroli.

Reputācijas jēdziens tiek uzskatīts par svarīgu uzņēmējdarbībā, politikā, izglītībā, tiešsaistes kopienās un daudzās citās jomās, un to var uzskatīt par šīs sociālās vienības identitātes atspoguļojumu.

Atsauces

↑ «Definition of REPUTATION». www.merriam-webster.com (angļu). Skatīts: 2020-08-27.
↑ Zhao, Bo (December 2015). "Reputation as Social Control in Present China: Use, Misuse, Abuse, and Bankruptcy" (en). Asian Journal of Comparative Law 10 (2): 359–379. doi:10.1017/asjcl.2015.16. ISSN 2194-6078.
↑ Veh, Annika; Göbel, Markus; Vogel, Rick (2019-12-01). "Corporate reputation in management research: a review of the literature and assessment of the concept" (en). Business Research 12 (2): 315–353. doi:10.1007/s40685-018-0080-4. ISSN 2198-2627.
↑ Höflinger, Patrick J.; Nagel, Christian; Sandner, Philipp (2018-01-01). "Reputation for technological innovation: Does it actually cohere with innovative activity?" (en). Journal of Innovation & Knowledge 3 (1): 26–39. doi:10.1016/j.jik.2017.08.002. ISSN 2444-569X.
↑ Voswinkel, Stephan (2011), Helm, Sabrina; Liehr-Gobbers, Kerstin; Storck, Christopher, red., "Reputation: A Sociological View", Reputation Management, Management for Professionals (Berlin, Heidelberg: Springer): 31–45, doi:10.1007/978-3-642-19266-1_5, ISBN 978-3-642-19266-1

Ārējās saites

Roger Dingledine, Michael J Freedman, David Molnar, David Parkes, Paul Syverson. Reputation

[1] «Definition of REPUTATION». www.merriam-webster.com (angļu). Skatīts: 2020-08-27.

[2] Zhao, Bo (December 2015). "Reputation as Social Control in Present China: Use, Misuse, Abuse, and Bankruptcy" (en). Asian Journal of Comparative Law 10 (2): 359–379. doi:10.1017/asjcl.2015.16. ISSN 2194-6078.

[3] Veh, Annika; Göbel, Markus; Vogel, Rick (2019-12-01). "Corporate reputation in management research: a review of the literature and assessment of the concept" (en). Business Research 12 (2): 315–353. doi:10.1007/s40685-018-0080-4. ISSN 2198-2627.

[4] Höflinger, Patrick J.; Nagel, Christian; Sandner, Philipp (2018-01-01). "Reputation for technological innovation: Does it actually cohere with innovative activity?" (en). Journal of Innovation & Knowledge 3 (1): 26–39. doi:10.1016/j.jik.2017.08.002. ISSN 2444-569X.

[5] Voswinkel, Stephan (2011), Helm, Sabrina; Liehr-Gobbers, Kerstin; Storck, Christopher, red., "Reputation: A Sociological View", Reputation Management, Management for Professionals (Berlin, Heidelberg: Springer): 31–45, doi:10.1007/978-3-642-19266-1_5, ISBN 978-3-642-19266-1

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]