Reputācija
Reputācija ir sociālās vienības (personas, sociālās grupas, organizācijas vai vietas) viedoklis par šo vienību, parasti kā rezultāts sociālam novērtējumam pēc kritēriju kopuma, piemēram, uzvedības vai snieguma.[1]
Reputācija ir visuresošs, spontāns un ļoti efektīvs sociālās kontroles mehānisms[2] dabiskās sabiedrībās. Tas ir mācību priekšmets sociālajās, vadības,[3] un tehnoloģiskajās zinātnēs.[4] Tās ietekme svārstās no konkurences apstākļiem, piemēram, tirgiem, līdz kooperatīviem, piemēram, firmām, organizācijām, institūcijām un kopienām. Turklāt reputācija darbojas dažādos aģentūras līmeņos — individuālā un virs individuālā. Pārindividuālā līmenī tas attiecas uz grupām, kopienām, kolektīviem un abstraktām sociālajām vienībām (piemēram, firmām, korporācijām, organizācijām, valstīm, kultūrām un pat civilizācijām). Tas ietekmē dažāda mēroga parādības, sākot no ikdienas dzīves[5] līdz attiecībām starp tautām. Reputācija ir būtisks sociālās kārtības instruments, kas balstīts uz sadalītu, spontānu sociālo kontroli.
Reputācijas jēdziens tiek uzskatīts par svarīgu uzņēmējdarbībā, politikā, izglītībā, tiešsaistes kopienās un daudzās citās jomās, un to var uzskatīt par šīs sociālās vienības identitātes atspoguļojumu.
AtsaucesLabot
- ↑ «Definition of REPUTATION». www.merriam-webster.com (angļu). Skatīts: 2020-08-27.
- ↑ Zhao, Bo (December 2015). "Reputation as Social Control in Present China: Use, Misuse, Abuse, and Bankruptcy" (en). Asian Journal of Comparative Law 10 (2): 359–379. doi:10.1017/asjcl.2015.16. ISSN 2194-6078.
- ↑ Veh, Annika; Göbel, Markus; Vogel, Rick (2019-12-01). "Corporate reputation in management research: a review of the literature and assessment of the concept" (en). Business Research 12 (2): 315–353. doi:10.1007/s40685-018-0080-4. ISSN 2198-2627.
- ↑ Höflinger, Patrick J.; Nagel, Christian; Sandner, Philipp (2018-01-01). "Reputation for technological innovation: Does it actually cohere with innovative activity?" (en). Journal of Innovation & Knowledge 3 (1): 26–39. doi:10.1016/j.jik.2017.08.002. ISSN 2444-569X.
- ↑ Voswinkel, Stephan (2011), Helm, Sabrina; Liehr-Gobbers, Kerstin; Storck, Christopher, red., "Reputation: A Sociological View", Reputation Management, Management for Professionals (Berlin, Heidelberg: Springer): 31–45, doi:10.1007/978-3-642-19266-1_5, ISBN 978-3-642-19266-1
LiteratūraLabot
- Alsop, R (2004). The 18 Immutable Laws of Corporate Reputation: Creating, Protecting, and Repairing Your Most Valuable Asset, ISBN 978-0-7432-3670-6
- Barnett, M. et al. (2006). Corporate Reputation: The Definitional Landscape, in: Corporate Reputation Review, 1/2006
- Bourne, P. E.; Barbour, V. (2011). "Ten Simple Rules for Building and Maintaining a Scientific Reputation". PLOS Computational Biology 7 (6): e1002108. Bibcode 2011PLSCB...7E2108B. doi:10.1371/journal.pcbi.1002108. PMC 3127799. PMID 21738465.
- Burkhardt, R. (2007). Reputation Management in Small and Medium-sized Enterprises, ISBN 978-3-8366-5825-6
- Fombrun, C. (1996). Reputation. Realizing Value from the Corporate Image, ISBN 978-0-87584-633-0
- Greco, M.; Branca, A. M.; Morena, G. (2010). An Experimental Study of the Reputation Mechanism in a Business Game, Simulation & Gaming, SAGE. Full text Archived 2011. gada 23. augustā, Wayback Machine vietnē..
- Jackson, K.T. (2004). Building Reputational Capital: Strategies for Integrity and Fair Play that Improve the Bottom Line, ISBN 0-19-516138-6
- Jazaieri, H., Logli Allison, M., Campos, B., Young, R. C., & Keltner, D. (2018). Content, structure, and dynamics of personal reputation: The role of trust and status potential within social networks. Group Processes & Intergroup Relations. [1]
- Klewes, Joachim, Wreschniok, Robert. Reputation Capital: Building and Maintaining Trust in the 21st Century, 2010. ISBN 978-3-642-01629-5.
- McElreath, R. (2003). Reputation and the evolution of conflict. Journal of Theoretical Biology, 220(3):345—57. Full text
- Wilkinson, Shannon M. (2012). Online Reputation Management Frequently Asked Questions. Online Reputation Frequently Asked Questions