Moriss Ravēls

Moriss Ravēls (franču: Maurice Ravel; dzimis 1875. gada 7. martā, miris 1937. gada 28. decembrī) bija franču komponists.

Moriss Ravēls Maurice Ravel Ravēls 1925. gadā Personīgā informācija Dzimis 1875. gada 7. martā Kibūra, Francija Miris 1937. gada 28. decembrī (62 gadi) Parīze, Francija Dzīves vieta Parīze, Francija Pilsonība Francijas

Profesionālā informācija Stils impresionisms Žanrs opera, simfonija, kamermūzika, koncerts, oratorija, kora mūzika Mācības Parīzes konservatorija Skolotāji Gabriels Forē Skolnieki Moriss Delaga, Ralfs Vons Viljams

Ravēls ir Kloda Debisī iedibinātā muzikālā impresionisma pārstāvis, taču atšķirībā no vecākā kolēģa, Ravēla mūzikā lielāka nozīme ir arī neoklasicisma un ekspresionisma iezīmēm. Līdz ar to Ravēla mūzikai raksturīga arī dramatiska ekspresija, ritma spriegums, izsmalcinātība, saikne ar deju žanriem (bolero, valsis, pavana), formas struktūras skaidrība. Raksturīgs arī izvērstu skaņdarbu (klavierdarbu cikli, simfoniskas svītas, baleti, operas, klavierkoncerti) vairums. Ar savas daiļrades pēdējo desmitgadi Ravēls droši iesoļo 20. gadsimta mūzikas problēmu un stilistisko meklējumu pasaulē.

Atšķirībā no Kloda Debisī brīvi traktē impresionisma estētiskos uzskatus un tehnoloģiju. Ir lielāka tēlu skaidrība un spilgtums, plašāks žanru un žanriskais diapazons. Kantilēna melodija un harmonija kā spilgtākais izteiksmes līdzeklis. Tēlu lokā ietverta daba, antīkie mīti, bērnu pasakas, tautas dejas.

Mūzikas valoda

Harmonija

Saglabājas tonāli-skaņkārtiskā funkcionalitāte. Biežāk izmanto tercu struktūru, nevis impresionismam raksturīgās kvartu un kvintu uzbūves. Disonējošo akordu īpatsvars, septakordi, nonakordi, jūtams pat fonisms. Disonējošā tonalitāte un politonalitāte, bet jūtama skaidra funkcionālā loģika.

Ritms

Dzīvīgu ritmu lietojums, dominē dejiskie ritmi kā valsis, bolero, habanēra, menuets, polka, fokstrots, džeza un blūza iezīmes.

Melodija

Melodija kā patstāvīga līnija, tēlu veidotāja un izteiksmības nesēja. Tematisks spilgtums, kas ir neparasti impresionisma estētikai.

Instrumentācija

Ļoti kolorītas orķestrācijas meistars. Simfonismam piešķir operas statusu. Pievēršas tembru iespēju meklējumiem nevis kolorītam. Ravēlu var uzskatīt par instrumentācijas lielmeistaru, daudz pārinstrumentējis citu komponistu skaņdarbus.

Forma

Spilgta neoklasicisma ietekme, jo lieto klasiskas struktūras.

Ievērojamākie skaņdarbi

Pavana mirušās infantes piemiņai (1899) Ūdens rotaļa (1901) Sonatīne (1903—1905) Atspulgi (1905) Spāņu rapsodija (1907—1909) Nakts Gaspārs (1908) Zosmāmiņas pasakas (1908—1910) Dafnīds un Hloja (1909—1912)

Kuperēna piemiņai (1914—1917) Valsis (1919—1920) Bērns un burvestības (1920—1925) Čigāniete (1924) Bolero (1928) Klavierkoncerts kreisajai rokai D dur (1929—1930) Klavierkoncerts G dur (1929—1931)

Literatūra

• "Maurice Ravel". Biography Resource Center (Farmington Hills, MI: Thomson Gale) 25 (Contemporary Musicians). 1999.
• Žans Esnozs. Ravels (tulk. Inta Geile). Rīga : Omnia mea, 2007. ISBN 9789984992617 (ISBN13).
• Benjamin Ivry. Maurice Ravel: a Life. New York : Welcome Rain, 2000. ISBN 1566491525. OCLC 44172900.
• Gerald Larner. Maurice Ravel. London : Phaidon, 1996. ISBN 0714832707. OCLC 35985736.
• Marcel Marnat. Maurice Ravel. Paris : Fayard, 1986, rev 1995. ISBN 2213016852. OCLC 419729751.
• Deborah, ed. Mawer. The Cambridge Companion to Ravel. Cambridge Companions to Music. Cambridge : Cambridge University Press, 2000. ISBN 0521648564. OCLC 59558270.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Moriss Ravēls.
• Morisa Ravēla profils AllMusic (angliski)
• Morisa Ravēla dzīvesvietas maurice-ravel.net" Arhivēts 2013. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē.