Dzimusi 1899. gadā Cēsīs būvuzņēmēja Augusta Skrastīša (Krastiņa, 1866–1919) un viņa sievas Annas, dzimušas Dzirnes, ģimenē.[2] 1918. gadā absolvēja mācības Margaritas Neijas Cēsu sieviešu ģimnāzijā. 1919. gada pavasarī lielinieki Cēsu cietumā nošāva viņas tēvu, 1919. gada rudenī Lūcija sāka medicīnas studijas Latvijas Universitātē, studiju laikā sāka strādāt par subasistenti Anatomijas katedrā. Pēc ārsta grāda iegūšanas 1925. gadā bija katedras asistente un privātdocente Latvijas Universitātes Anatomijas institūtā. Pētīja latvietes antropoloģisko tipu un kā otrā sieviete Latvijas Universitātē aizstāvēja doktora disertāciju par pētījumu "Latviete no antropoloģijas viedokļa" un ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu.[3]
1930. gadā apprecējās ar psihiatru Nikolaju Jērumu (1904–1991).
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1948. gadā izceļoja uz Venecuēlā.[4] Dzīvodama Venecuēlā, darbojās Karakasas Latviešu biedrībā un veica pētījumus par cietumnieču antropoloģiju, kā arī nodarbojās ar gleznošanu.[4]
- Latviete no antropoloģiskā viedokļa. Rīga: 1934. – 275 lpp.
- Die Lettin vom anthropologischen Standpunkt. Rīga: 1935. – 192 lpp. (vāciski)
- Antropoloģiski dati par latviešu skolas jaunatni. LU Raksti 1937.
- R. Lindberga, J. Vētra. Medicīnas doktore Lūcija Jēruma-Krastiņa. Rīga: 1999. – 74 lpp.
