Atvērt galveno izvēlni

Ramadāns

devītais mēnesis islāma kalendārā un musulmaņu svēkti, tiek ievērots gavēnis

Ramadāns (arābu: رمضان‎, ramaḍān, izrunā: [rɑmɑˈdˤɑːn]) ir devītais un svētais gavēņa mēnesis islāma kalendārā. Tas vienmēr sākas ar jauna mēneša iestāšanos, tādēļ katru gadu tas sākās citā dienā. Parasti ramadāna ilgums ir trīsdesmit dienas, tas ir, līdz nākamā jauna mēneša iestāšanās dienai. Ramadāna laikā musulmaņi ievēro gavēni (saum), tas ir, dienas gaišajā laikā nedrīkst ne ēst, ne dzert, kā arī smēķēt, savukārt pārējā laikā nedrīkst nodarboties arī ar seksuālām aktivitātēm. Parasti nav pieņemts, ka ramadānu ievērotu bērni, kas nav sasnieguši pubertātes vecumu, grūtnieces un vecie, slimie ļaudis. Dažreiz arī musulmaņu sportisti to neievēro, piemēram, 2012. gada vasaras olimpiskās spēles sakrita ar ramadānu, kas varēja sagādāt problēmas musulmaņu sportistiem. Ramadāna laikā bez piecām parastajām ikdienas lūgšanām ir vēl papildus lūgšanas — taravihs. Ramadāna pēdējās desmit dienas no pārējām dienām atšķiras ar vēl lielāku dievbijību.

Ramadāns
Welcome Ramadhan.jpg
Ramadāns sākas ar jauna mēness sākšanos
Oficiālais
nosaukums
رمضان‎
Svinētāji musulmaņi
Veids reliģiski svētki
Biežums katru gadu
Saistīts ar dzīru svētkiem

Saskaņā ar islāma tradīcijām, ramadāna mēnesī enģelis Džibrils (erceņģelis Gabriels) nodeva Muhamedam pirmo dievišķo atklāsmi. Tas esot noticis 610. gadā, kad Muhameds atradās Hīras alā, Mekā. Šīs atklāsmes vļāk tika sarakstītas islāma svētajos tekstos — Korānā.

Ramadāna sākuma un beigu datumiLabot

AtsaucesLabot

  1. «When is Ramadan?» (angļu). www.when-is.com. Skatīts: 2019. gada 7. jūnijā.

Ārējās saitesLabot