Raivis Zeltīts (dzimis 1992. gadā, Rīgā)[1] ir latviešu politiķis, nacionālkonservatīvs aktīvists un rakstnieks. No 2014[2] līdz 2020[3] gadam viņš bija Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un valdes loceklis, kā arī bijis Nacionālās apvienības jauniešu organizācijas vadītājs.[4]

Zeltītam ir augstākā izglītība — bakalaurs vēstures zinātnē. Viņš ir autors daudziem rakstiem latviešu[5] un angļu[6] valodās par nacionālismu, ģeopolitiku un Intermarium ideju mūsdienu Eiropā. Zeltīts ir sarakstījis grāmatas “Par Nacionālu valsti”[7] un “Dr. Pauls Jurevičs un latviešu tautas misija”, kurā tiek apskatīti latviešu filozofa Paula Jureviča uzskati par nacionālismu un konservatīvismu, kā arī viņa marksisma un modernās Rietumu pasaules kritika.[8] 2020. gadā pēc atkāpšanās no Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra amata Zeltīts dibināja nacionālistu kustību “Austošā Saule”, kas iestājas par “etnisko latviešu nacionālismu, demokrātisku un ekonomisku nācijas pašnoteikšanos, ciešu sadarbību ar Lietuvu (panbaltisms) un citām Starpjūru (Intermarium) reģiona valstīm.[9] Vēlāk tika publicēts manifests, aprakstot nacionāldemokrātisma ideoloģiju.[10]

Zeltīts kritizē to, ko viņš dēvē par “globālismu”, “neomarksismu”, “starptautisko finanšu oligarhiju” un multikulturālismu kā “modeli, kas nestrādā”.[11] Zeltīts ir paziņojis, ka ir par Eiropas Savienību, kas balstītos uz nacionālām valstīm un kristīgajām vērtībām. Viņš pozitīvi vērtē Polijas pieaugošo ietekmi reģionā.[11] Zeltīts apgalvo, ka ir pret jebkāda veida totalitārismu[11] un netic baltajam nacionālismam, jo latviešu “identitāte ir daudzslāņaina, un to nevar reducēt līdz šādām kategorijām”.[12] Viņš nosoda "baltos teroristus" un ir saucis viņus par noderīgajiem muļķiem, jo “kad kāds radikālis izdara kādu noziegumu, sistēma vēršas pret jebkuru imigrācijas kritiku, arī pret to, kas ir mērena.”[12] Zeltīts apgalvo, ka ģimeni nav radījusi konstitūcija vai likumi, bet tie to tikai aizsargā, tāpēc viņš iestājas pret jaunām ģimenes formām kā pret “sociālajiem eksperimentiem”.[11] Vienlaikus Zeltīts aizstāv etnisko nacionālismu, jo “tas ir Latvijas valsts pamats, jo tā ir dibināta latviešu apdzīvotās zemes robežās. Mums ir svešs tāds modelis kā Francijā, kur vairāk dominē pilsoniskais nacionālisms, kas balstās sekulārismā un vēl citās vērtībās. Latvijā vispirms bija tauta un tad tapa valsts, lai tauta varētu pašnoteikties. Bet tas neizslēdz iespēju mazākumtautībām piedalīties valsts dzīvē, tas tikai norāda uz valsts pastāvēšanas pamatmērķi, kas ir nostiprināts arī Satversmes preambulā. Ja tas tiek aizmirsts, tad sākas runas par divām kopienām, par daudzvalodību un dažādām citām dīvainām konstrukcijām. Pilsoniskais nacionālisms, protams, var papildināt etnisko, bet ne Francijas variantā, kur integrācijas problēmas šobrīd ir skaudri jūtamas.”[13]

Kontakti ar britu neonacistiem

labot šo sadaļu

2019. gadā tika atklāts, ka Zeltītam bijis profils galēji labējā interneta vietnē “Iron March”. Zeltīts izmantoja niku "Latvian_Integralist". Interneta vietnē bija redzama Zeltīta sarakste, kurās viņš lūdz foruma vadībai (konkrēti, neonacistam Bendžaminam Reimondam) izdzēst kādas Zeltīta vēstules fragmentus, jo Nacionālā apvienība cenšas kļūt "draudzīgāka sabiedrībai". Savā vietnes profilā Zeltīts norādījis uz nepatiku pret rasistiem.[14] Zeltīts ir atbildējis, ka ierakstu veikšanās laikā bija 20 gadu vecs un skaidroja: “Nekad neesmu slēpis, ka savā jaunības maksimālismā esmu bijis radikālāks. (..) Apzinos, ka tas met ēnu uz mani un partiju. (..) Es atvainojos sev tuvajiem cilvēkiem, atbalstītājiem un Nacionālajai apvienībai par šo ēnu.” Zeltīts paziņoja, ka ir par demokrātisku un pret jebkādu totalitāru sistēmu, ieskaitot nacismu, un to apliecina viņa raksti un aktivitātes.[15] 2015. gadā Raivis Zeltīts devās leģionāru piemiņas dienas gājienā kopā ar Reimondu.[16][17]

2014. gadā Zeltīts piedalījās vēlāk terorismā apvainotās grupas National Action atbalstītāja Pola Hikmana radio šovā, kurā izteicās, ka vajadzētu pārskatīt mītu par vācu krustnešu negatīvo lomu Latvijā un nepiekrita raidījuma vadītāja antisemītiskajiem izteikumiem.[15]

  1. «2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas Ziņas par deputātu kandidātu». Centrālā Vēlēšanu komisija (Latvian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 16. septembris.
  2. «Par NA ģenerālsekretāru kļūst Raivis Zeltīts; Lūsis būs viņa vietnieks». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-24.
  3. «Raivis Zeltīts». www.facebook.com (latviešu). Skatīts: 2021-01-24.
  4. Raivis Zeltīts. «Raivis Zeltīts». Nacionālā apvienība (Latvian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. novembrī. Skatīts: 2015. gada 16. septembris.
  5. «Ģimene Tauta Valsts | Raksti». Ģimene Tauta Valsts (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-17. Skatīts: 2019-12-17.
  6. «Raivis Zeltits – The New Nationalism» (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-17. Skatīts: 2019-12-17.
  7. «Iznāks NA ģenerālsekretāra pirmā grāmata». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-17. Skatīts: 2019-12-17.
  8. «Dr. Pauls Jurevičs un Latviešu tautas misija». www.lgramata.lv. Skatīts: 2019-12-17.
  9. «Raivis Zeltīts». www.facebook.com (latviešu). Skatīts: 2021-01-24.
  10. «Manifests». Austošā Saule (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-02-05. Skatīts: 2021-01-24.
  11. 11,0 11,1 11,2 11,3 «Vai NA draudzējas ar radikāļiem?». TVNET (latviešu). 2019-12-23. Skatīts: 2020-03-06.
  12. 12,0 12,1 «Raivis Zeltīts: Pastāv cerība nomainīt varu Rīgā uz visiem laikiem». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-06.
  13. «“Daži redz sevi kā Patiesības ministriju.” Saruna ar “kontaktos ar neonacistiem pieķerto” Raivi Zeltītu». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-01-24.
  14. VDD pārbauda darbību pārtraukuša neonacistu interneta foruma saistību arī ar Latviju
  15. 15,0 15,1 «Senior National Alliance figure apologises for "cloud" of far-right messages».
  16. «"de facto": Nacionālās apvienības telpās viesojies britu neonacistu organizācijas dibinātājs». 2019. Skatīts: 2020.
  17. «Britu neonacistu organizācijas dibinātājs viesojies Nacionālās apvienības birojā». 2019. Skatīts: 2020.