Rafaels Blūms
Rafaels Blūms (1914—1998) bija Latvijas ebreju žurnālists. Laikraksta "Padomju Jaunatne" redaktors (1944—1952), žurnāla "Zvaigzne" redaktors (1956—1959).
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1914. gada 10. novembrī Berlīnē. Pēc 1933. gada viņš kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī, kur viņa tēvs Dāvids Blūms bija ebreju skolas direktors. Otrā pasaules kara laikā pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Blūms bija laikraksta "Jaunais Komunārs" līdzstrādnieks[1] un avīzes "Sarkanais Sports" atbildīgais redaktors. Vācu okupācijas laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, 1943. gada jūnijā nelegāli iesūtīts Latvijā, bija 2. Sarkano partizānu brigādes komisārs Lubānas ezera apkārtnē.
Pēc Rīgas ieņemšanas 1944. gada beigās Rafaēls Blūms kļuva par laikraksta "Padomju Jaunatne" redaktoru (1944—1952), tad par žurnāla "Zvaigzne" redaktoru (1956—1959), bet nacionālkomunistu vajašanu laikā 1959. gada septembrī viņu atlaida no amata. Pēc tam strādāja par žurnāla "Dadzis" literāro līdzstrādnieku, tulkoja zinātniskās fantastikas grāmatas. Pārcēlās uz dzīvi Maskavā, miris 1998. gada 22. maijā.[2]
Sieva profesore Marija Blūma, meitas Taņa un Rita.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ UZDRĪKSTĒŠANĀS Laimonis Purs, Jaunā Gaita nr. 268-271. 2012
- ↑ БЛУМ РАФАИЛ ДАВИДОВИЧ Евреи Латвии в борьбе с нацизмом (angliski), (krieviski)
- ↑ timenote.info