Rūdolfs Pelše (1880—1942) bija latviešu keramiķis un pedagogs.

Rūdolfs Pelše
Dzimis 1880. gada 7. decembrī
Ceraukstes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gada 30. oktobrī
Petropavla, Kazahstāna
Tautība latvietis
Nozares keramika

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1880. gada 7. decembrī Ceraukstes pagasta zemnieka ģimenē. Mācījās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, kur turpināja strādāt par pedagogu, izstādēs piedalījies jau no studiju gadiem. Vēlāk bija pedagogs Mirgorodas Mākslas rūpniecības skolā Ukrainā (1906–1922). 1923. gadā atgriezās Latvijā, strādāja par Rīgas 1. ģimnāzijas zīmēšanas skolotāju, no 1931. gada par Latvijas Mākslas akadēmijas prorektoru.

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā 23. jūnijā arestēts un izsūtīts. Vēlāk R. Pelšem uzrādīta apsūdzība par to, ka viņš bija Ulmaņa valdības piekritējs, uzturēja sakarus ar Latvijas fabrikantiem Kuzņecovu un Jesenu, ar baltgvardu aprindām un sadarbojās ar buržuāziskajiem laikrakstiem “Brīvā Zeme” un “Rīts”.[1]

Miris 1942. gada 30. oktobrī izsūtījumā.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Represēti. Aplaupīti. Pazemoti "Latvijas Vēstnesis", Nr. 91 18.06.2002.
  2. bauskasbiblioteka.lv