Rūdolfs Pelše

Rūdolfs Pelše (1880—1942) bija latviešu keramiķis un pedagogs.

Rūdolfs Pelše
Dzimis	1880. gada 7. decembrī Ceraukstes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1942. gada 30. oktobrī Petropavla, Kazahstāna
Tautība	latvietis
Nozares	keramika

Dzīvesgājums

Dzimis 1880. gada 7. decembrī Ceraukstes pagasta zemnieka ģimenē. Mācījās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, kur turpināja strādāt par pedagogu, izstādēs piedalījies jau no studiju gadiem. Vēlāk bija pedagogs Mirgorodas Mākslas rūpniecības skolā Ukrainā (1906–1922). 1923. gadā atgriezās Latvijā, strādāja par Rīgas 1. ģimnāzijas zīmēšanas skolotāju, no 1931. gada par Latvijas Mākslas akadēmijas prorektoru.

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā 23. jūnijā arestēts un izsūtīts. Vēlāk R. Pelšem uzrādīta apsūdzība par to, ka viņš bija Ulmaņa valdības piekritējs, uzturēja sakarus ar Latvijas fabrikantiem Kuzņecovu un Jesenu, ar baltgvardu aprindām un sadarbojās ar buržuāziskajiem laikrakstiem “Brīvā Zeme” un “Rīts”.

Miris 1942. gada 30. oktobrī izsūtījumā.