Rūdolfs Kauce
Rūdolfs Fricis Kauce (1887—1942) bija latviešu ierēdnis un sabiedriskais darbinieks, Cēsu pilsētas galva (1934—1939).
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1887. gada 20. decembrī Rīgā Aleksandra Kauces un viņa sievas Annas ģimenē. Pēc tehnisko kursu absolvēšanas strādāja par Cēsu pilsētas pasta kantora telegrāfa uzraugu (1905—1909), Salacgrīvas pasta kantora priekšnieku (1909—1912), Cēsu pilsētas pasta kantora ierēdni (1912—1920).
1920. gadā Kauci iecēla par Telegrāfa telefona VI rajona priekšnieku, 1933. gadā par Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāju No 1934. gada 29. maija līdz 1939. gada 1. novembrim viņš bija Cēsu pilsētas galva, līdztekus bija Cēsu X aizsargu pulka Štāba bataljona saimniecības priekšnieks, Cēsu apriņķa skolu valdes pārvaldības pārstāvis. Vēlāk bija Telegrāfa telefona VI rajona priekšnieks. Pēc Latvijas okupācijas viņu atlaida no amata un 1941. gada jūnija deportācijas laikā aizveda uz PSRS un ieslodzīja Sevurallagā, kur viņš gāja bojā 1942. gada 18. augustā.[1]
Apbalvojumi labot šo sadaļu
- Igaunijas Balta krusta ordenis, III klase (1935)
- Aizsargu organizācijas Nopelnu Krusts (1937)
- Atzinības Krusts, IV šķira (1938)