Rīgas HES

Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā. Tā tika celta no 1966. līdz 1974. gadam un atrodas 35 km no upes grīvas. Maksimālais HES kritums ir 18 metri. Hidroelektrostacija ir aprīkota ar sešiem hidroagregātiem ar "Kaplan" turbīnām. Elektrostacijas hidroagregātu kopējā uzstādītā jauda ir 402 megavati, bet tās saražotās elektroenerģijas apjomi 2009. gadā veidoja 792,5 gigavatstundas. Neskaitot elektroenerģijas ražošanu, Rīgas HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma un frekvences regulēšanai energosistēmai.

Rīgas HES
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Salaspils pagasts, Salaspils novads, Latvija
Koordinātas	56°51′03″N 24°16′15″E
Pabeigta	1974. gads

Vēsture

Ideja par vairāku HES būvi uz Daugavas un arī par Rīgas HES celtniecību radās jau 1910. gadā, bet nodomu izjauca Pirmais pasaules karš.

1966. gada 6. jūlijā ar Daugavas aizbēršanu pie Mārtiņsalas tika uzsākta Rīgas HES un Rīgas ūdenskrātuves celtniecība. Dambja celtniecība tika uzsākta 1967. gada 14. augustā. 1974. gada 20. septembrī uzsāka Rīgas HES būvbedres appludināšanu un pēc septiņām dienām aizsprostojot Sauso Daugavu, Daugava sāka plūst pa jauno gultni. Tā paša gada 3. novembrī sākās ūdens krāšana Rīgas ūdenskrātuvē. Darboties Rīgas HES sāka jau 1975. gada septembrī, bet pilnībā Rīgas HES būve tika pabeigta 1988. gada 20. augustā.

Rīgas hidroelektrostacija kalpoja kā viena no rezerves jaudām, kas avārijas gadījumā dažu minūšu laikā spēja uzsākt ražošanu, lai kompensētu Baltijas reģiona lielākās ģenerējošās vienības — Ignalinas atomelektrostacijas (AES) — darbības daļēju vai pilnīgu apstāšanos. Atslēdzoties vienam no Ignalinas AES energobloka turboģeneratoriem, bija paredzēta automātiska triju Rīgas HES hidroagregātu iedarbināšana, savukārt atslēdzoties diviem Ignalinas AES turboģeneratoriem, paredzēta visu Rīgas HES turboagregātu iedarbināšana.

Skatīt arī

• Rīgas ūdenskrātuve

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas HES.