Atvērt galveno izvēlni

Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca ir Latvijas pareizticīgo baznīcas dievnams Mēness ielā 2, Rīgas Vidzemes priekšpilsētā.

Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca
Debessbraukšanas pareizticīgo baznīca.jpg
Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca (Rīga)
Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca
Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Mēness iela 2, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°58′4″N 24°9′13″E / 56.96778°N 24.15361°E / 56.96778; 24.15361Koordinātas: 56°58′4″N 24°9′13″E / 56.96778°N 24.15361°E / 56.96778; 24.15361
Piederība konfesijai Latvijas pareizticīgā baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības beigas 1867

VēstureLabot

Līdz 1845. gadam pareizticībā bija pārgājuši ap 120 latviešu, tādēļ no savam mājām Madlienā padzītais Rīgas brāļu draudzes sludinātājs Dāvids Balodis (1809-1864) vērsās pie Rīgas pareizticīgo bīskapa Filareta ar lūgumu nodot latviešu pareizticīgo draudzes rīcībā kādu baznīcu. Šo lūgumu izskatīja Krievijas pareizticīgo baznīcas Svētā sinode un nolēma atļaut dievkalpojumu noturēšanu latviešu valodā Rīgas Dievmātes patvēruma (Pokrova) kapsētas baznīcā. Pirmo dievkalpojumu latviešu valodā noturēja 1845. gada 29. aprīlī priestera Jēkaba Mihailova (Яков Михайлов) un diakona Pētera Popova (Петр Попов) vadībā. Jēkabs Mihailovs pirms tam bija vadījis pareizticīgo baznīcas grāmatu latviskošanu. 1858. gadā apvienoja Pokrova kapsētas baznīcas latviešu un krievu draudzes un dievkalpojumus sāka noturēt jauktā baznīcslāvu un latviešu valodā. Apvienotās draudzes locekļu skaits sasniedza 1200 cilvēku.

1867. gadā Pokrova kapos uzbūvēja otru kapsētas baznīcu — Debesbraukšanas pareizticīgo baznīcu. Kad 1875. gada 18. decembrī nodega vecā Pokrova kapsētas baznīca, tās vietā līdz 1879. gadam uzcēla jaunu baznīcu, uz kuru pārgāja krievu draudze, bet Debesbraukšanas baznīcā palika vienīgi latviešu draudze. Tajā par draudzes priesteri apstiprināja Andreju Kangeru, kas kalpoja šajā amatā līdz 1909. gadam. 1892. gadā arhitekts Konstantīns Pēkšēns pēc draudzes vēlēšanās izstrādāja baznīcas pārbūves projektu, tomēr konsistorija Pēkšēna projektu neapstiprināja un pārbūve tika veikta pēc eparhijas arhitekta V. Lunska plāna. 1902. gadā iesvētīja mazo altāri, bet 1903. gadā galveno altāri. Pēc A. Kangera nāves 1909. gadā Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcā kā priesteri kalpoja Jānis Bormanis, Jānis Jansons, Pēteris Balodis, Kirils Blodons, Aleksandrs Lismanis, Pēteris Bērziņš.

Pēc Otrā pasaules kara, pateicoties regulārajiem dievkalpojumiem, padomju varas iestādes baznīcu neslēdza. Līdz 1995. gadam kā draudzes priesteris kalpoja Vladimirs Merkuļjevs (Владимир Меркульев), pēc tam Nils Druvaskalns.[1]

Baznīcas augstums, neieskaitot krustu garumus, ir 26,6 metri, ieskaitot centrālo krustu garumu, celtnes augstums sasniedz vismaz 29 metrus. Centrālo krustu garums ir 3 metri, mazāko krustu garums — 1,5 — 2 metri.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot