Rēzeknes pilskalns

pilskalns Rēzeknē
(Pāradresēts no Rēzeknes viduslaiku pils)

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilskalns ar pilsdrupām
Rēzeknes pilskalns (Latvija)
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Koordinātas 56°30′09″N 27°20′05″E / 56.50259°N 27.33476°E / 56.50259; 27.33476Koordinātas: 56°30′09″N 27°20′05″E / 56.50259°N 27.33476°E / 56.50259; 27.33476
Piezīmes
Izrakumi -
Oficiālais nosaukums: Rēzeknes viduslaiku pils
Aizsardzības numurs 1960
Vērtības grupa valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

No 9. līdz 13. gadsimtam uz pakalna Rēzeknes upes krastā atradās seno latgaļu pils.

1285. gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms Šurborgs uz šī pakalna uzcēla akmens cietoksni Rositten (Rozitenes pili). Cietoksnis sastāvēja no divstāvu mūra pils un akmens mūriem ar trīsstāvu torņiem un bija Rēzeknes fogtejas administratīvais centrs un Rēzeknes fogtu rezidence.

1558. gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs pili ieķīlāja Polijas karalim Sigismundam II Augustam, Livonijas kara laikā pili 1577.-1579. gadā ieņēma Krievijas cars Jānis Briesmīgais, 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Rēzeknes pilsnovada citadeli (latīņu: arx Rezica, Режица). Pēc kara Rēzeknes pilsnovads kļuva Livonijas hercogistes Cēsu vaivadijas stārastiju. Poļu-zviedru kara laikā 1601. un 1625.-1626. gadā Rēzeknes pili ieņēma zviedru karaspēks, bet Otrā Ziemeļu kara laikā pie Rēzeknes pils 1656. gadā notika kauja, kuras laikā Rēzeknes pils tika galīgi sagrauta un zviedru karaspēkam izdevās sakaut daudz lielākus krievu spēkus. 1660. gadā to atkal iekļāva Inflantijas vaivadijas sastāvā, bet pils bija zaudējusi savu agrāko militāro nozīmi. 1712. gadā no pils bija palikušas tikai drupas.

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
  • Karl von Loewis of Menar: Burgenlexikon fuer Alt-Livland, Riga 1922 (vāciski)

Ārējās saites

labot šo sadaļu