Putina liecinieki
Putina liecinieki (krievu: Свидетели Путина (Svideteli Putina)) ir 2018. gadā Latvijas, Šveices, Čehijas, Krievijas, Vācijas un Francijas izdota dokumentālā filma. Filmas režisors ir Vitālijs Manskis.
| Putina liecinieki | |
|---|---|
 Plakāts | |
| Oriģinālais nosaukums | Свидетели Путина |
| Žanrs | dokumentālā filma |
| Režisors | Vitālijs Manskis |
| Scenārija autors | Vitālijs Manskis |
| Galvenajās lomās |
|
| Mūzika | Kārlis Auzāns |
| Montāža | Gunta Ikere |
| Izdošana | 2018. gads |
| Ilgums | 102 minūtes |
| Valsts | |
| Valoda | krievu |
| IMDb profils | |
.svg){kind=small}
Tās notikumi sākas 1999. gada 31. decembrī, kad tā brīža Krievijas prezidents Boriss Jeļcins televīzijā pārraidītā runā atvainojas Krievijas tautai un paziņo par savu atkāpšanos no amata, padarot tā brīža Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu par 2. Krievijas Federācijas prezidentu. Filmējot Borisu Jeļcinu un Vladimiru Putinu, režisors iepazīstina skatītāju ar laiku līdz gaidītajām 2000. gada 26. marta prezidenta vēlēšanām Krievijā. Tāpat arī pastarpināti tiek apskatīti notikumi pirms Borisa Jeļcina atkāpšanās, un vēlāk arī epizodes no Putina prezidentūras laika. Filmas režisors Vitālijs Manskis ilgi strādājis Putina administrācijā pie filmu veidošanas par viņu. Filmā izmantoti tajā laikā filmētie materiāli.
Filma "Putina liecinieki" ir kritiska pret Putinu un viņa nākšanu pie varas.
Filma ieguvusi Lielā Kristapa balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma,[1] kā arī apbalvota kā labākā dokumentālā filma Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā.[2]
AtsaucesLabot
- ↑ «Pasludināti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti». Nacionālais kino centrs. 2019. gada 13. novembris. Skatīts: 2020. gada 25. februārī.
- ↑ Pelnēna, Ilze (2018. gada 8. jūlijs). Latvijas filma saņem balvu Karlovi Varu kinofestivālā. Satori. Atjaunināts: 2020. gada 25. februārī.
Ārējās saitesLabot
- IMDb profils (angliski)
 | Šis ar kino saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |