Purva sviestbeka
Purva sviestbeka (Suillus flavidus) ir Latvijā reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču aizsargājami retuma dēļ. Ierakstīta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.[1]
| Purva sviestbeka Suillus flavidus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Sviestbeku dzimta (Suillaceae) |
| Ģints | Sviestbekas (Suillus) |
| Suga | Purva sviestbeka (S. flavidus) |
 Purva sviestbeka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu- Cepurīte: krāsa sākumā pelēkdzeltenīga vai zeltaini dzeltena, vēlāk dzeltena. Forma sākuma gandrīz konusveidīga, vēlāk izpletusies līdz gandrīz plakanai, parasti ar izcilni. maliņa sākumā ar gļotainām plīvura atliekām. Platums līdz 8 cm. Virsmiziņa gluda, lipīga. Mīkstums cepurītē mīksts, plāns, bālgans, kātiņā šķiedrains un dzeltens, ar vāju zemes smaržu un ieskābenu garšu.
- Stobriņi: Netīri dzelteni, nedaudz nolaideni gar kātiņu. Atveres platas, stūrainas, sākumā zeltaini dzeltenas, sēnei augot kļūst netīri dzeltenas vai brūngandzeltenas.
- Kātiņš: parasti saliekts, sašaurināts uz leju, netīri dzeltens līdz brūnganam, ar gļotainu tumšbrūnu gredzenu, pie pamata ar baltu micēlija tīklojumu. Garums līdz 8 cm, resnums 1—1,5 cm.
- Sporas: bālganas, masā dzeltenīgas vai rūsas brūnganas, elipsoīdas-vārpstveida, 7,5—10/3—4 µm.[2]
- Bazīdijas: vālesveida, 15—25/4—6 µm.
- Cistīdas: koncentrētas stobriņos, 25—50/4—9 µm.[3]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuPriežu mikorizas sēne. Aug sūnu purvos, pārmitros priežu mežos, retāk piejūras smilšu kāpās, reizēm lielās grupās, no augusta līdz oktobrim.[4]
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas, bet mazvērtīga un retuma dēļ saudzējama.
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuMazāka un plānāka nekā parastā sviestbeka un graudainā sviestbeka, parasti aug purvainākās vietās kā tās, ir ar bālāku cepurīti un platākām atverēm.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Īpaši aizsargājamo sugu saraksts, 9.63». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2017. gada 3. oktobrī.
- ↑ «Sugu enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. oktobrī.
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 35. lpp.
- ↑ «Apraksts fungi.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. septembrī. Skatīts: 2017. gada 3. oktobrī.