Graudainā sviestbeka
Graudainā sviestbeka jeb graudainā beka (Suillus granulatus, agrāk boletus granulatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
| Graudainā sviestbeka Suillus granulatus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Sviestbeku dzimta (Suillaceae) |
| Ģints | Sviestbekas (Suillus) |
| Suga | Graudainā sviestbeka (S. granulatus) |
 Graudainā sviestbeka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa gaiši brūna, oranžbrūna vai dzeltenbrūna, retāk okerdzeltena vai sarkanbrūna. Forma sākumā pusapaļa ar ieritinātu malu, tad izliekti spilvenveida, vēlāk plakana. Platums līdz 10 cm. Virsmiziņa gluda, lipīga, sausā laikā spīdīga, lietainā gļotaina, viegli atdalāma no mīkstuma. Mīkstums balts vai dzeltenīgs, jaunām sēnēm blīvs, vecākām porains, ar vāju augļu smaržu un patīkamu riekstu garšu.
- Stobriņi: gaiši dzelteni, vecumā olīvdzelteni, pieauguši kātiņam. Atveres sākumā šauras un apaļas, vēlāk izplešas, stobriņu krāsā. Atveres un kātiņa augšdaļa bieži ar sīkiem bālganiem pilieniem, ko izdala lietus laikā.
- Kātiņš: cilindrisks, bez dobuma, dzeltenīgi bālgans, augšdaļā ar sākumā gaišām, vecākām sēnēm brūnganām zvīņām, bez gredzena. Garums līdz 7 cm, resnums 1—2 cm.
- Sporas: pēc dažādiem avotiem, no dzeltenām līdz gaiši brūnām, gludas, elipsoīdas-vārpstveida, 8-11/3,5-4,5 µm.
- Sporas: platumā līdz 7,5 µm.
- Cistīdas: vārpstveida.[1][2][3][4]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuPriežu mikorizas sēne. Aug skuju koku mežos, īpaši pļaviņās, mežmalās un ceļmalās, priežu jaunaudzēs, īsā zālē, parasti grupās, no jūnija līdz oktobrim. Labāk aug sārmainās augsnēs.[5][6][7] Līdz ar priežu stādījumiem izplatījusies arī Dienvidu puslodē.[8] Tāpat kā dažas citas sviestbekas, ir veiksmīgi testēta ar metāliem piesārņotās augsnēs kā augsnes attīrītāja.[9]
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas. Nav ieteicama žāvēšanai, pirms gatavošanas jānovelk virsmiziņa. Sēne stipri cieš no sēņodiņu kāpuriem.[10] Ārzemju sēņotāji bieži šo un daudzas citas sviestbeku ģints sēnes kritizē par lipīgo virsmiziņu un sēņodiņu pārpilnību,[11] taču ir arī pretēji viedokļi — Izraēlas sēņotāju vietne to novērtē kā labāko no valstī atrodamajām.[12] Tādēļ, ka virsmiziņas toksīni dažiem cilvēkiem radot gremošanas traucējumus, Francijā šo sēni pirms dažiem gadiem aizliedza pārdot svaigā veidā.[13] Latvijā tiek ierindota starp labākajām ēdamajām sēnēm.[14]
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuĻoti līdzīga parastajai sviestbekai, atšķiras no tās ar plīvura un gredzena trūkumu.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 37. lpp.
- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 201. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
- ↑ M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 62. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
- ↑ Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937. 57. lpp.
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 148. lpp.
- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 100. lpp.
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 200 lpp. ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ Ectomycorrhizal fungi from southern Brazil, 79. lpp.
- ↑ «Mycoremediation and the mycorrhizosphere». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 23. septembrī. Skatīts: 2017. gada 1. oktobrī.
- ↑ «Apraksts fungi.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. septembrī. Skatīts: 2017. gada 1. oktobrī.
- ↑ MushroomExpert.com — Suillus granulatus
- ↑ «Краткое иллюстрированное руководство по наиболее распространенным грибам Израиля». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. septembrī. Skatīts: 2017. gada 1. oktobrī.
- ↑ Rīkojums par šādu sēņu sugu laišanas tirgū pārtraukšanu — Suillus granulatus, Russula olivacea, Armillaria mellea un Lentinula edodes
- ↑ «Labākās ēdamās sēnes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. septembrī. Skatīts: 2017. gada 1. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Graudainā sviestbeka |