Purva ozols
Purva ozols (latīņu: Quercus palustris) ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks. Šis ozols savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumdaļā. Ozols ir introducēts arī Austrālijā un Argentīnā. Koks ir vidēji liels, sasniedz 18-22 m augstumu, stumbra diametrs līdz 1 m. Lapas 5-16 cm garas, 5-12 cm platas, ar 5-7 daivām. Daivu gali asi. Jauniem kokiem lapas paliek pie koka visu ziemu, nobirst, kad pavasarī aug jaunās lapiņas. Zīles nelielas, 1-1,6 cm garas un 0,9-1,5 cm platas. Nogatavojas 18 mēnešu laikā. Zīles ir rūgtas.
| Purva ozols Quercus palustris Muenchh. | |
|---|---|
 Purva ozols (Quercus palustris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Dižskābaržu rinda (Fagales) |
| Dzimta | Dižskābaržu dzimta (Fagaceae) |
| Ģints | Ozoli (Quercus) |
| Suga | Purva ozols (Q. palustris) |
 Purva ozols Vikikrātuvē | |
Purva ozolu mūža ilgums ir ap 90-120 gadiem. Koki aug mitrās vietās. To sakņu sistēma ir sekla, sazarota, nav mietsakņu. Patīk skābas augsnes.
Indiāņi no purva ozola mizas gatavoja dzērienu sāpju noņemšanai zarnās. Purva ozoli ir viegli pārstādāmi, tāpēc plaši tiek izmantoti dekoratīvos stādījumos. Koksne tiek izmantota kokmateriāliem, lai gan to kvalitāte nav īpaši augsta. Ir zināms, ka purva ozoli ir vienīgā barība Bucculatrix domicola tauriņu kāpuriem.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Purva ozols |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |