Pundurērglis
Pundurērglis (Hieraaetus pennatus)[1] ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Latvijā bijuši trīs novērojumi. Tuvākās ligzdošanas vietas ir Baltkrievijā, kur ligzdo 25—40 pāri.[2]
| Pundurērglis Hieraaetus pennatus (Gmelin, 1788) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Ērgļu apakšdzimta (Aquilinae) |
| Ģints | Vanagērgļi (Hieraaetus) |
| Suga | Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
.png) Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu
| |
 Pundurērglis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Pundurērglis Eiropā izplatīts Pireneju pussalā, Francijā, Balkānos un daļēji arī Austrumeiropā (Ukrainā, Krievijas dienvidrietumu daļā un nelielā skaitā Baltkrievijā). Ārpus Eiropas tas ligzdo Āfrikas ziemeļrietumos, Mazāzijā, Kaukāzā, Centrālāzijā, areālam ziemeļaustrumu virzienā sasniedzot Mongoliju, Baikāla ezeru un, iespējams, arī Ķīnas ziemeļaustrumus. Dienvidaustrumu virzienā areāls sasniedz Indijas ziemeļu daļu un Nepālu. Pārsvarā ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, kā arī Dienvidāzijā, galvenokārt Indijas subkontinentā.
Ne visi pundurērgļi ir gājputni. Nometnieku populācijas mājo pašos Āfrikas dienvidos (Rietumkāpā un Austrumkāpā), Namībijas ziemeļos un Indijas ziemeļos.[2][3][4]
Izskats
labot šo sadaļuPundurērglis ir mazs, kompakts ērglis ar apaļu galvu un biezi apspalvotām kājām.[5] Tas ir mazākais no visiem Eiropā dzīvojošajiem ērgļiem. Kā visiem plēsīgajiem putniem abi dzimumi izskatās vienādi, tikai mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi (par apmēram 10%[5]). Ķermeņa garums ir 42—55 cm, spārnu izplētums 113—138 cm, svars tēviņam 510—770 g, mātītei 840—1250 g.[3][4]
Apspalvojumam iespējamas divas morfas: gaiša un tumša, kā arī dažādas variācijas starp gaišo un tumšo morfu.[4] No mugurpuses abas morfas izskatās gandrīz vienās, galvenā atšķirība ir ķermeņa apakšpuses apspalvojumā.[5] Biežāk novērojami gaišās morfas pundurērgļi. To ķermeņa augšpuse ir brūna ar gaišāk brūniem laukumiem uz spārniem, galvas un muguras. Pavēdere ir gaiša, gandrīz balta ar sarkanbrūnām svītrām, arī spārnu apakšas ir gaišas ar tumšām lidspalvām.
Tumšās morfas pundurērgļiem viss ķermeņa apspalvojums ir tumši brūns, tikai to aste, galva un kakla aizmugure ir nedaudz gaišāka. Uz galvas un kakla redzams tumšs svītrojums. Uz pleciem ir balti laukumiņi, kas labi redzami lidojumā, ja var apskatīt putnu no mugurpuses.[4] Knābis ir melns ar dzeltenu vaskādiņu, acis tumši brūnas, kāju apspalvojums brūns vai balts, atkarībā no morfas, pēdas dzeltenas.[4] Jaunie putni abām morfām izskatās līdzīgi pieaugušajiem īpatņiem.[5]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļu
Pundurērglis mājo mežainos apvidos, kas mijas ar atklātām vidēm. Tie ir skujkoku vai jauktu koku meži. Putns sastopams arī kalnos līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.[4] Tas ir ļoti izveicīgs lidotājs un spēj strauji mainīt virzienu, lai nekļūdīgi lidotu starp koku zariem.[4]
Lai arī pundurērglis ir salīdzinoši neliels, tas tomēr ir spēcīgs plēsējs. Upuris var būt pat piecas reizes smagāks par pašu ērgli. Tas medī nelielus vai vidēji lielus putnus, sākot ar maziem zvirbuļveidīgajiem putniem un beidzot ar baloža lieluma putniem, nelielus zīdītājus, sākot ar grauzējiem un beidzot ar trušiem, rāpuļus un lielākus kukaiņus.[4] Medības var notikt dažādos veidos, dzenoties lidojumā pakaļ upurim, sēžot koka zarā un vērojot apkartni, tad strauji uzbrūkot noskatītajam medījumam, un planējot augstu debesīs, uzmanīgi vērojot zemi, tad lielā ātrumu pikējot lejup, lai noķertu upuri. Pundurērgļa pāris reizēm medī kopā, sadarbojoties veiksmīgākām medībām.[4]
Ligzdošana
labot šo sadaļuPundurērgļi veido monogāmus pārus. Riesta laikā augstu debesīs, virs koku galotnēm, tēviņš demonstrē lidojumu, tad strauji krīt lejup līdz lapotnei un atkal ceļas augšup. Riesta lidojuma laikā tēviņš parasti izkliedz skaļus saucienus. Kokā tiek sakrauta liela žagaru ligzda. Reizēm tā atrodas uz klints dzegas. Dējumā ir 1—2 olas. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro. Inkubācijas periods ilgst 37—40 dienas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki apmēram 2 mēnešu garumā.[4] Lidot jaunie putni sāk apmēram 50 dienu vecumā.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ IOC World Bird List: New World vultures, Secretarybird, kites, hawks & eagles
- ↑ 2,0 2,1 «Ornitofaunistika: Pundurērglis Aquila pennata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 11. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 Alive: Booted Eagle (Hieraaetus pennatus)
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 «Oiseaux-birds: Booted eagles Genus Hieraaetus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 27. septembrī. Skatīts: 2016. gada 11. oktobrī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «ARKive: Booted eagle (Hieraaetus pennatus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. septembrī. Skatīts: 2016. gada 12. oktobrī.