Preobražeņijes sala (krievu: остров Преображения) ir neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Anabaras ulusā.

Preobražeņijes sala
остров Преображения
Preobražeņijes sala
Salas austrumu krasta klints, Ādolfa Nordenšelda zīmējums (1878)
Preobražeņijes sala (Jakutija)
Preobražeņijes sala
Preobražeņijes sala
Preobražeņijes sala (Krievija)
Preobražeņijes sala
Preobražeņijes sala
Preobražeņijes sala (Arktika)
Preobražeņijes sala
Preobražeņijes sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Laptevu jūra
Koordinātas 74°39′10″N 112°58′30″E / 74.65278°N 112.97500°E / 74.65278; 112.97500Koordinātas: 74°39′10″N 112°58′30″E / 74.65278°N 112.97500°E / 74.65278; 112.97500
Platība 6,5 km²
Garums 5,6 km
Platums 1,5 km
Krasta līnija 16 km
Augstākais kalns 77 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Jakutija

Sala izvietojusies Laptevu jūras dienvidrietumos pie Hatangas līča ieejas. 14 km uz dienvidiem atrodas Lielā Begičeva sala, bet 29 km uz rietumiem — Taimiras pussalas krasts. Sala izstiepusies ziemeļu—dienvidu virzienā 5,6 km garumā, platākajā vietā ap 1,5 km plata. rietumu krasts lēzens, austrumu krastā — līdz 77 m augsta stāva klints ar ievērojamu putnu tirgu, kurā mīt galvenokārt kairas.[1] Salas dienvidos ap 2 km gara oļu strēle.[2] Krastā valzirgu kolonijas.[3]

Salu 1736. gadā atklāja Vasīlija Prončiščeva ekspedīcija. Nosaukumu salai 1739.—1740. gadā piešķīra Haritona Lapteva ekspedīcija.[4] 1878. gadā salu apmeklēja Ādolfa Nordenšelda ekspedīcija, kas pirmā uzmērīja austrumu krasta klints augstumu.[5] Padomju laikā salu neilgi dēvēja par Vstrečniju (остров Встречный). No 1934. līdz 1996. gadam salā atradās Ostrovpreobražeņijas polārstacija.[6]