Postojnas ala (slovēņu: Postojnska jama), vēsturiski arī Ādelsbergas grota (vācu: Adelsberger Grotte, itāļu: Grotte di Postumia) ir 20,5 km gara karsta alu sistēma netālu no Postojnas Slovēnijā. Otra garākā alu sistēma valstī,[1] viens no populārākajiem tūrisma objektiem Slovēnijā.[2]

Postojnas ala
Stalagmīti
Postojnas ala (Slovēnija)
Postojnas ala
Postojnas ala
Atrašanās vieta Valsts karogs: Slovēnija Postojna, Slovēnija
Koordinātas 45°46′52.5″N 14°12′20.5″E / 45.781250°N 14.205694°E / 45.781250; 14.205694Koordinātas: 45°46′52.5″N 14°12′20.5″E / 45.781250°N 14.205694°E / 45.781250; 14.205694
Dziļums 115 m
Garums 20570 m
Postojnas ala Vikikrātuvē

Alu sistēmu izveidojusi Pivkas upe. Pirmoreiz aprakstīta 17. gadsimtā. 1818. gadā, gatavojoties Austrijas imperatora Franča I vizītei, tika atklāts vēl viens alas posms. Nākamajā gadā alas tikušas atvērtas sabiedrībai apskatei. Mūsdienās apskatei ir atvērti 5,3 km alus sistēmas, kas ir garākais tūristu apmeklējumam pielāgotais pazemes labirints.

Alās atrodas stalaktīti, stalagmīti, karsta piltuves, grotas.[3] Grotā "Koncertzāle" var saiet līdz pat 10 tūkstošiem cilvēku,[3] šeit notiek arī dažādi koncerti. Tūristu ērtībai alā jau kopš 19. gadsimta ir izbūvēts dzelzceļš 5 km garumā.[3]

  1. Blaž Močnik. «Nov najdaljši jamski sistem je pod Migovcem» [The New Longest Cave System Is Under Migovec]. Delo.si (Slovenian) (Delo, d. d.), 2012. gada 16. augusts. ISSN 1854-6544.
  2. Janja Kogovšek, Tanja Pipan, Šebela Stanka, Nadja Zupan Hajna. «Postojnski jamski sistem» [Postojna Cave System]. In Mateja Šmid Hribar, Gregor Golež, Dan Podjed, Drago Kladnik, Bojan Erhartič, Primož Pavlin, Jerele Ines. Enciklopedija naravne in kulturne dediščine na Slovenskem – DEDI [Encyclopedia of Natural and Cultural Heritage in Slovenia] (Slovenian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. martā. Skatīts: 2012. gada 14. augusts.
  3. 3,0 3,1 3,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 100. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu