Posesiona

sala Krozē salās

Posesiona (franču: Île de la Possession) ir vulkāniska sala Krozē salu arhipelāgā Indijas okeāna dienvidos, arhipelāga lielākā sala. Administratīvi ietilpst Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, kopš 1963. gada tās austrumu krastā darbojas Francijas pētniecības stacija Alfredfora. Kopš 2006. gada salai ir speciāla dabas rezervāta statuss.[1] Sala atzīta arī par putniem nozīmīgu vietu, tajā ligzdo vairāk par miljonu dažādu sugu putnu pāru.[2]

Posesiona
Île de la Possession
Posesiona
Milžu ieleja Posesionas salā
Posesiona (Krozē salas)
Posesiona
Posesiona
Ģeogrāfija
Izvietojums Indijas okeāns
Koordinātas 46°24′41″S 51°45′22″E / 46.41139°S 51.75611°E / -46.41139; 51.75611Koordinātas: 46°24′41″S 51°45′22″E / 46.41139°S 51.75611°E / -46.41139; 51.75611
Arhipelāgs Krozē salas
Platība 150 km²
Garums 18 km
Platums 14 km
Augstākais kalns Maskarēna smaile
934 m
Administrācija
Karogs: Francija Francija
Aizjūras teritorija Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
Distrikts Krozē salas
Lielākā pilsēta Alfredfora
Demogrāfija
Iedzīvotāji 18-30
Posesiona Vikikrātuvē

Salu 1772. gada 24. janvārī atklāja franču jūrasbraucēja Marka Žozefa Mariona di Frena ekspedīcija. Ekspedīcijas vadītāja vietnieks Žiljens Krozē izkāpa krastā un svinīgā ceremonijā karaļa Luija XV vārdā pasludināja salu par Francijas īpašumu un nosauca par «Īpašuma iegūšanas salu» (Île de la Prise de Possession).

Ārējās saites

labot šo sadaļu