Marks Žozefs Marions di Frens
Marks Žozefs Marions di Frens (franču: Marc-Joseph Marion du Fresne; dzimis 1724. gada 22. maijā Senmalo, Francijā, miris 1772. gada 12. jūnijā Bejofailendsā, Jaunzēlandē) bija bretoņu izcelsmes franču jūrasbraucējs un kartogrāfs, veicis vairākus nozīmīgus ģeogrāfiskos atklājumus Indijas okeānā, Tasmanijā un Jaunzēlandē.
|
Dzimis bagātā Senmalo ģimenē, tēvs Žiljens (1681-1739) bijis kuģu īpašnieks, kaperis un tirgotājs. Marks Žozefs sācis kuģot 17 gadu vecumā, 21 gada vecumā ieguvis kapteiņa sertifikātu. Kalpojis flotē karā par Austrijas mantojumu un Septiņgadu karā, kuru laikā piedalījies vairākās kaujas operācijās, kā arī nodarbojies ar kaperismu. Vēlāk kalpojis uz Franču Austrumindijas kompānijas kuģiem.[1]
Pēc Franču Austrumindijas kompānijas izjukšanas 1769. gadā di Frens pierunāja Maurīcijas intendantu Pjēru Puavru piešķirt viņam divus kuģus Dienvidu okeāna izpētei un dienvidu kontinenta meklēšanai. Ekspedīcijai tika piešķirti kuģi Mascarin un Marquis de Castries. Tās laikā tika atklātas Prinča Edvarda salas un Krozē salas Indijas okeāna dienvidos, kā arī pētīta Tasmanijas sala. Di Frens bija pirmais, kas kontaktējās ar Tasmanijas aborigēniem.
Pēc Tasmanijas di Frena kuģi devās uz Jaunzēlandi, kur apsekoja tās piekrasti. Francūži noenkurojās Ziemeļsalas ziemeļos, Bejofailendsa līcī, jo daļa ekipāžas saslima ar cingu un kuģiem bija nepieciešams remonts. Konflikta laikā ar maoriem 26 franču jūrnieki, tajā skaitā di Frens, tika nogalināti un apēsti.
Di Frena vārdā nosaukta Mariona sala Prinča Edvarda salās, Mariona līcis Tasmanijas piekrastē, Mariona Difrena kalns Krozē salās, kā arī Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemju apgādes kuģis Marion Dufresne II.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marks Žozefs Marions di Frens.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)