Sudrabkalns (pilskalns)
Sudrabkalns (arī Pormaļu Sudrabkalns[1]) ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā ap 400 m uz dienvidiem no "Pormaļu" mājām un ap 1,2 km uz dienvidaustrumiem no Sēlijas ciema centra, ceļa Sēlija-Gretes-Sēlpils stacija kreisajā pusē.
| Sudrabkalns | |
|---|---|
 | |
  Sudrabkalns | |
| Atrašanās vieta |
 Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°33′02″N 25°38′55″E / 56.550556°N 25.648611°EKoordinātas: 56°33′02″N 25°38′55″E / 56.550556°N 25.648611°E |
| Veids | Pilskalns ar apmetni |
| Augstums | 26 metri |
| Piezīmes | |
| Īpašuma tiesības | Pašvaldības īpašums |
| Publiska piekļuve | Brīvi pieejams |
| Oficiālais nosaukums: Sudrabkalns - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 958 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Apraksts
labot šo sadaļuSudrabkalns ir savrups, apaļīgi konusveidīgs kalns ar ļoti stāvām nogāzēm. Virs apkārtnes pilskalns paceļas par 22 – 26 m. Tam nav nekādu redzamu mākslīgi veidotu nocietinājumu. Tā plakuma caurmērs 45 – 50 m. un tam ir neliels ap 3 m. liels kumpums vidusdaļā. Sudrabkalns ļoti labi eksponējas ainavā, it sevišķi tā D puse, kas nekad nav bijusi apaugusi ar kokiem. Pilskalna nogāzēs ir vairāki kara laika ierakumi, bet pilskalna kopējo tēlu tie nav mainījuši[2]
Pilskalna plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs un dziļš kultūrslānis. Arī visu pilskalna pakāji apņem apmetnes kultūrslānis. Apmetnes platība ir aptuveni 2 ha. un kultūrslāņa biezums tur vietām sniedzas 0,6 m dziļi. Gan pilskalnā, gan apmetnē atrastas bezripas keramikas gludās, ar nagiespiedumiem rotātās, apmestās, gludinātās, švīkātās un arī ripas keramikas lauskas Tās liecina par ilgstošu pilskalna apdzīvotību. Iespējams, jau no I g.t.p.m.e līdz pat vēlajam dzelzs laikmetam. Senatnē pilskalna tuvumā esot atrasti gan akmens cirvji, gan dzelzs šķēpa gali. 1999. gadā pilskalna Z pakājē zviedru arheologs J. Strems atrada dzelzs šaurasmens cirvi.
Pilskalnu pirmais reģistrējis Kārlis fon Lēviss of Menārs 1922. gadā.[3] 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš.[4] 20. gadsimta nogalē pilskalnu vairākkārt apsekojis un pētījis arī arheologs J. Urtāns. 2024.gadā pilskalnā veikti nelieli pārbaudes izrakumi arheoloģes V. Haferbergas vadībā. Pilskalna tuvumā atrodas vairāki savrupi un apaļi uzkalniņi, kādu no tiem saista ar eventuālu kulta vietu.
Foto galerija
labot šo sadaļu-
-
-
-
-
-
Sudrabkalna 3D modelis -
Sudrabkalna 3D modelis
