Plantagenetu dinastija
Plantageneti (angļu: Plantagenets) bija viens no Anžū dinastijas atzariem, kas valdīja Anžū grāfistē (līdz 1206), Normandijas hercogistē (1144–1204, 1346-1360 un 1415–1450), Akvitānijas hercogistē (1152–1453), Gaskoņas hercogistē (1153–1453) un Anglijas Karalistē (1154-1485).
Henrija I no Normandiešu dinastijas vienīgais mantinieks, princis Viljams gāja bojā kuģim nogrimstot vētrā. Par troņmantnieku karalis testamentā iecēla Henriju (kuram nebija troņa mantošanas tiesību), savas meitas Matildes (sv. Romas impērijas ķeizara Henrika V atraitnes) dēlu no otrās laulības ar Anžū grāfu Žofruā V Plantagenetu (Geoffroy V d'Anjou dit le Bel ou Plantagenêt) no Anžū dinastijas.
Īpašvārds „Plantagenet“ ir zieds (planta genista), ar kuru izrotāt savu bruņucepuri bija karaļa Henrija II paradums, tāpēc viņu un viņa dzimtu iesauca par Plantagenetiem.
Plantageneti Anglijas tronī
labot šo sadaļu- Henrijs II Plantagenets, "Īsais apmetnis", Anglijas karalis (1154.–1189.)
- Henrijs III, Jaunais karalis, Anglijas karalis (1170.–1183.)
- Ričards I Plantagenets, Lauvassirds, Anglijas karalis (1189.–1199.)
- Džons Plantagenets Bezzemis, Anglijas karalis (1199.–1216.)
- Henrijs III Plantagenets, Anglijas karalis (1216.–1272.)
- Edvards I Plantagenets Garkājis, Anglijas karalis (1272.–1307.)
- Edvards II Plantagenets, Anglijas karalis (1307.–1327.)
- Edvards III Plantagenets, Anglijas karalis (1327.–1377.)
- Ričards II Plantagenets, Anglijas karalis (1377.–1399.)
Līdz ar Ričarda II nogalināšanu Pontefraktas pils cietumā tiešā Plantagenetu dinastijas valdīšana Anglijas tronī aprāvās. To nomainīja Lankasteru dinastija, kas bija Plantagenetu dzimtas atzars. Henrijs Bolingbroks (no Bolingbrokas pils nosaukuma, kurā tas bija dzimis), gāza no troņa Ričardu II un pats kronējās par karali.
Lankasteras Plantagenetu atzars (House of Lancaster)
labot šo sadaļuJorkas Plantagenetu atzars (House of York)
labot šo sadaļuPlantagenetu ģerboņi
labot šo sadaļuŽofruā V Plantagenets, Anžū grāfs
Sešas vertikālas lauvas uz zila lauka. | |
Henrijs II Plantagenets, Anglijas karalis, Normandijas hercogs
Normandijas hercogu emblēma: Divi pa labi ejoši horizontāli zelta leopardi viens virs otra uz sarkana lauka. | |
Ričards I Plantagenets, Anglijas karalis
Akvitānijas hercogs Viens vertikāls lauva uz sudraba lauka. Anglijas karalis Divi blakus esoši vertikāli lauvas, ar sejām pret vidu uz sarkana lauka. | |
Anglijas karaļi un Akvitānijas hercogi no 1198. līdz 1340. g.:
Ģerbonis veidojies, apvienojot vienu Akvitānijas hercogistes leopardu ar abiem Normandijas hercogiostes leopardiem: Trīs uz labo pusi ejoši horizontāli leopardi viens virs otra uz sarkana lauka. | |
Anglijas karaļi un Akvitānijas hercogi no 1340. g.:
Edvards III iekļāva ģerbonī Kapetingu dinastijas zelta lilijas uz zila lauka, lai uzsvērtu savas tiesības uz Francijas troni. |
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Петрушевский Д. М. Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - 4 изд., Москва, 1937.
- Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - пер. с франц., Москва, 1938.
- Калмыкова Е. В. Иоанн Безземельный. // Большая энциклопедия Кирилла и Мефодия. - 2004