Plantagenetu dinastija

Plantageneti (angļu: Plantagenets) bija viens no Anžū dinastijas atzariem, kas valdīja Anžū grāfistē (līdz 1206), Normandijas hercogistē (1144–1204, 1346-1360 un 1415–1450), Akvitānijas hercogistē (1152–1453), Gaskoņas hercogistē (1153–1453) un Anglijas Karalistē (1154-1485).

Henrija I no Normandiešu dinastijas vienīgais mantinieks, princis Viljams gāja bojā kuģim nogrimstot vētrā. Par troņmantnieku karalis testamentā iecēla Henriju (kuram nebija troņa mantošanas tiesību), savas meitas Matildes (sv. Romas impērijas ķeizara Henrika V atraitnes) dēlu no otrās laulības ar Anžū grāfu Žofruā V Plantagenetu (Geoffroy V d'Anjou dit le Bel ou Plantagenêt) no Anžū dinastijas.

Īpašvārds „Plantagenet“ ir zieds (planta genista), ar kuru izrotāt savu bruņucepuri bija karaļa Henrija II paradums, tāpēc viņu un viņa dzimtu iesauca par Plantagenetiem.

Plantageneti Anglijas tronī labot šo sadaļu

Henrijs II Plantagenets, "Īsais apmetnis", Anglijas karalis (1154.–1189.)
Henrijs III, Jaunais karalis, Anglijas karalis (1170.–1183.)
Ričards I Plantagenets, Lauvassirds, Anglijas karalis (1189.–1199.)
Džons Plantagenets Bezzemis, Anglijas karalis (1199.–1216.)
Henrijs III Plantagenets, Anglijas karalis (1216.–1272.)
Edvards I Plantagenets Garkājis, Anglijas karalis (1272.–1307.)
Edvards II Plantagenets, Anglijas karalis (1307.–1327.)
Edvards III Plantagenets, Anglijas karalis (1327.–1377.)
Ričards II Plantagenets, Anglijas karalis (1377.–1399.)

Līdz ar Ričarda II nogalināšanu Pontefraktas pils cietumā tiešā Plantagenetu dinastijas valdīšana Anglijas tronī aprāvās. To nomainīja Lankasteru dinastija, kas bija Plantagenetu dzimtas atzars. Henrijs Bolingbroks (no Bolingbrokas pils nosaukuma, kurā tas bija dzimis), gāza no troņa Ričardu II un pats kronējās par karali.

Lankasteras Plantagenetu atzars (House of Lancaster) labot šo sadaļu

Pamatraksts: Lankasteru dinastija

Jorkas Plantagenetu atzars (House of York) labot šo sadaļu

Pamatraksts: Jorku dinastija

Plantagenetu ģerboņi labot šo sadaļu

	Žofruā V Plantagenets, Anžū grāfs Sešas vertikālas lauvas uz zila lauka.
	Henrijs II Plantagenets, Anglijas karalis, Normandijas hercogs Normandijas hercogu emblēma: Divi pa labi ejoši horizontāli zelta leopardi viens virs otra uz sarkana lauka.
	Ričards I Plantagenets, Anglijas karalis Akvitānijas hercogs Viens vertikāls lauva uz sudraba lauka. Anglijas karalis Divi blakus esoši vertikāli lauvas, ar sejām pret vidu uz sarkana lauka.
	Anglijas karaļi un Akvitānijas hercogi no 1198. līdz 1340. g.: Džons Plantagenets Henrijs III Plantagenets Edvards I Plantagenets Edvards II Plantagenets Edvards III Plantagenets Ģerbonis veidojies, apvienojot vienu Akvitānijas hercogistes leopardu ar abiem Normandijas hercogiostes leopardiem: Trīs uz labo pusi ejoši horizontāli leopardi viens virs otra uz sarkana lauka.
	Anglijas karaļi un Akvitānijas hercogi no 1340. g.: Edvards III Plantagenets Ričards II Plantagenets Edvards III iekļāva ģerbonī Kapetingu dinastijas zelta lilijas uz zila lauka, lai uzsvērtu savas tiesības uz Francijas troni.

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

Plantagenetu dzimtas valdījumi Henrija II laikā

Петрушевский Д. М. Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - 4 изд., Москва, 1937.
Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - пер. с франц., Москва, 1938.
Калмыкова Е. В. Иоанн Безземельный. // Большая энциклопедия Кирилла и Мефодия. - 2004