Piramidālā skābene
Piramidālā skābene (latīņu: Rumex thyrsiflorus) ir skābeņu suga. Savvaļā tā sastopama Eirāzijā (neiekļaujot rietumdaļu), tostarp visā Latvijas teritorijā — sausās pļavās, atmatās, sausās upju krastu nogāzēs, kā arī nezālienēs.[1]
| Piramidālā skābene Rumex thyrsiflorus (Fingerh.) | |
|---|---|
 | |
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Sūreņu dzimta (Polygonaceae) |
| Ģints | Skābenes (Rumex) |
| Suga | Piramidālā skābene (Rumex thyrsiflorus) |
 Piramidālā skābene Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Piramidālā skābene ir daudzgadīgs, 50—120 cm garš lakstaugs. Augam ir mietsakne un stāvs stublājs, kurš vairākkārt zaro galotnes ziedu skarā.
Auga lapām ir patīkama, skāba garša. Tās ir bultveida, 3—15 cm garas un 0,5—4 cm platas, ar gludu malu, apakšējās ar garu kātu. Virzienā uz stublāja galotni lapas kāts kļūst īsāks, plātne šaurāka. Augšējās lapas ir sēdošas. Apakšējās lapas vairāk nekā 4 reizes garākas nekā platas, pamata daivas atstāvošas, dažreiz apakšdaļā ar sīku sānu piedevu (daivu). Ziedu skara ir piramidāla, blīva, daudzkārt zaro. Apziednis ir zaļgani sārts. Iekšējās apziedņa lapas augļu laikā gandrīz apaļas, mala gluda, pamats sekli sirdsveidīgs, pie pamata sīks augonītis. Auglis ir tumši brūns riekstiņš. Zied no jūnija līdz augustam.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «piramidālā skābene - Rumex thyrsiflorus Fingerh. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-22.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piramidālā skābene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)