Piramīda (celtne)
Piramīda ir celtne ar četrstūrainu pamatu un sānu skaldnēm, kas saiet kopā virsotnē. Tūkstošiem gadu tās bija pasaules lielākās celtnes, jo to uzbūve — vairāk bluķu bija pie zemes, tādējādi izlīdzinot svara sadalījumu, padarīja tās ļoti stabilas. Piramīdas cēla ne tikai Ēģiptē, bet arī Vidusamerikā, Grieķijā, Indijā, Ķīnā, Romā un citur. Visaugstākā pasaules piramīda ir Heopsa piramīda, kas ir arī viena no "Septiņiem pasaules brīnumiem", kamēr vislielāko platību aizņēmušā jebkad uzceltā piramīda ir Lielā Čolulas piramīda[1], kas atrodas Čolulā, Meksikā.
EtimoloģijaLabot
Vārds izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka vārds radies no sengrieķu vārda πυραμίς (puramís),[2] kas burtiskā tulkojumā varētu nozīmet ‘kviešu pļaušana’. Otra versija apgalvo, ka vārds ir radies no ēģiptiešu vārdu savienojuma pr-m-ws, kas tulkojams kā ‘(kāds) iznāk no augstuma’. Tā senie ēģiptieši apzīmēja arī piramīdas augstumu.
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ «Centrālamerikas piramīdas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 8. februārī.
- ↑ Henrijs Džordžs Lidels, Roberts Skots. «πυραμίς» (angļu). A Greek-English Lexicon, Perseus Digital Library.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piramīda.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
- «ТАЙНЫ ЭНЕРГИИ ПИРАМИД: ЗАТОЧКА БРИТВЕННЫХ ЛЕЗВИЙ» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 31. augustā.
- Par dažādām piramīdām (latviski)
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |