Pielietojamā improvizācija

Pielietojamā improvizācija ir termins, kas apzīmē metožu, tehniku un domāšanas veida kāds tiek izmantots Improvizācijas teātrī (arī dejā, džezā) izmantošanu ārpus skatuves vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, kā savā ikdienas dzīvē un darbā domāt un rīkoties kā improvizatoram.

Pielietojamās improvizācijas apvienība (Applied improvisation network) pielietojamo improvizāciju definē šādi: Pielietojamā improvizācija principus, rīkus, treniņus, prasmes un domāšanas veidu, ko veido komēdija, džezs un teātris, izmanto ne skatuves nolūkiem vai teātra nolūkiem.. Dudeck, T.R. McClure, C. pielietojamo improvizāciju definē šādi: Pielietojamā improvizācija (“applied improvisation”) ir termins, ko bieži lieto, lai aptvertu improvizācijas teātra pielietojamību nevis izrādēs un uz skatuves, bet gan izmantot tā teorijas, metodes un uzdevumus, lai pilnveidotu pielāgošanās spēju dažādās struktūrās, veidotu jaunu domāšanas veidu un virkni citu iekšējo un starppersonu saskarsmes prasmju, kas nepieciešamas mūsdienu dinamiskajā pasaulē.

Pamata ideoloģija

Pielietojamā improvizācija izmanto šādus improvizācijas teātra pamata principus:

Fokuss uz šeit un tagad

Improvizācija ir vērsta nevis par plānošanu uz priekšu, kaut kad nākotnē, bet gan uz 100% atrašanos šeit, šajā mirklī un situācijā. Šo pašu principu izmanto arī psihodrāmā un Geštalta terapijā. Būtisks elements ir spēt klausīties sarunas partnerī klātesoši. Tas nozīmē, ka mēs neklausāmies, lai atbildētu, bet gan, lai sadzirdētu. Šāda pieeja ļauj pilnībā atrasties šajā mirklī un nedomāt (neizdomāt) to, kas vēl nav noticis.

"Jā, un..." pieeja

Ar šo tiek saprasta "piedāvājumu" pieņemšana jeb akceptēšana. Citiem vārdiem, jebkam, kas notiek šobrīd tiek teikts "jā". Savukārt "un" daļa nozīmē, ka tālākā rīcība tiek veidota balstoties uz tikko akceptēto piedāvājumu jeb notikumu. Notiek situācias attīstīšana, jaunu ideju vai risinājumu radīšana. Ikdienā dzirdot "Jā, bet..." ir saprotams, ka tas nozīmē nē, tikai pieklājīgā formā. Tas ir saprotami, jo "Jā, un..." nozīmē pārmaiņas un tām cilvēki mēdz baidīties. Kīts Džonstons (Keith Johnstone) šo apraksta šādi: "Ir cilvēki, kuri lielākoties saka "Jā" un ir cilvēki, kuri lielākoties saka "Nē". Pirmie tiek atalgoti ar piedzīvojumiem, kurus tie pieredz. Otrie tiek atalgoti ar drošību, ko tie saglabā."

Likt skatuves partnerim izskatīties labi

Improvizācija vienmēr ietver sadarbību ar citiem cilvēkiem. Pat ja improvizators uz skatuves ir viens, viņš sadarbojas ar skatītājiem. Šāda sadarbība var būt veiksmīga vien tādā situācijā, kad visi iesaistītie jūtas komfortabli. Tas nozīmē, ka nepieciešams ieklausīties vienam otrā, pieņemt vienam otra idejas un piedāvājumus un kopumā censties otram likt justies komfortabli, pieņemtam un sadzirdētam. Tas nozīmē, ka jānoliek malā savs "ES" un centrā jāieliek "TU". Uz īsu mirkli nospiežot savu ego mazliet zemāk kā atalgojums nāk daudz veiksmīgāka un efektīvāka sadarbība. Jo pieredzējušāks improvizators, jo labāk viņš spēj nevis tikai fokusēties uz sevi, bet gan pamanīt kad komandas biedram nepieciešams atbalsts. Nevis norādīt uz viņa kļūdām, bet atrast veidu, kā viņu atbalstīt.

Pielietojamā improvizācija Latvijā

Pasaulē pielietojamo improvizāciju pazīst jau no aptuveni 2010.gada. Sākotnēji populārāka šī pieeja bija ASV un Lielbritānijā. Pēdējos gados tā sāk kļūt daudz pieejamāka arī citur Eiropā un Latvijā. Pielietojamās improvizācijas metodes uzņēmējdarbībā izmanto un atzīst tādi pasaules milži kā IBM, Google, LinkedIn un citi. Latvijā pielietojamā improvizācijas aizmetņi parādās ap 2015.gadu. Kaspars Breidaks no Spiediens (improvizācijas šovs) izveido "Dzīvesprieka skolu", kuras mērķis ir improvizatoru treniņus piedāvāt kā ikdienas treniņus ikvienam, savas labsajūtas paaugstināšanai. Vēlāk parādās arī komunikācijas un runas treniņi, kuros tiek pielietotas improvizācijas teātra metodes ar fokusu - runāt ārpus skatuves (Improwise, LevelUp). Kā precīza un fokusēta metode biznesam un indivīdiem - pielietojamā improvizācija - sadarbojoties ar pasaules pielietojamās improvizācijas apvienību, tiek definēta un ieviesta Latvijā 2019.gadā (Runas Rāmis, Aija Iesalniece)