Pižice
pilsēta mūsdienu Polijā
Pižice (poļu: Pyrzyce) ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Ščecinas. Pilsētā daļēji saglabājušies viduslaiku aizsardzības mūri.
| Pižice | |||
|---|---|---|---|
 Sovjas tornis Pižicā | |||
| |||
  Pižice | |||
| Koordinātas: 53°08′35″N 14°53′35″E / 53.14306°N 14.89306°EKoordinātas: 53°08′35″N 14°53′35″E / 53.14306°N 14.89306°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Rietumpomožes vojevodiste | ||
| Apriņķis | Pižices apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1263 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 38,79 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 12 041 | ||
| • blīvums | 343,7/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.pyrzyce.um.gov.pl/ | ||
 Pižice Vikikrātuvē | |||
.svg)
Viduslaikos Pižice bija viena no pirmajām pilsētam, kurās, izplatot kristietību Pomerānijā, apmetās Bambergas Oto, kurš to arī 1124. gadā pirmoreiz minējis rakstos. 1263. gadā Pižicei piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1524. gadā Pižice bija pirmā pilsēta Pomerānijā, kas pieņēma luterismu. Līdz Otrā pasaules kara beigām pilsēta atradās Vācijā, un tās vāciskais nosaukums bija Pirica (vācu: Pyritz). Pēc Otrā pasaules kara pilsētu piešķīra Polijai, tās vācu iedzīvotāji tika padzīti, bet vietā ieradās poļi no PSRS ieņemtajiem Polijas apgabaliem.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pižice |
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/023216412054-0979515?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 7 oktobris 2022.