Filips Petēns

franču ģenerālis
(Pāradresēts no Philippe Pétain)

Anrī Filips Benoni Omers Žozefs Petēns (franču: Henri Philippe Benoni Omer Joseph Pétain; dzimis 1856. gada 24. aprīlī, miris 1951. gada 23. jūlijā) bija franču ģenerālis, maršals un politiķis. No 1940. līdz 1944. gadam viņš bija Višī Francijas valsts vadītājs. Ieņemot šo amatu 1940. gadā, 84 gadu vecumā, Petēns kļuva par vecāko Francijas valsts vadītāju vēsturē.

Filips Petēns
Philippe Pétain
Višī Francijas valsts vadītājs
Amatā
1940. gada 11. jūlijs — 1944. gada 20. augusts
Priekštecis Albērs Lebrēns (republikas prezidents)
Pēctecis Šarls de Golls (Pagaidu valdības priekšsēdētājs)
Francijas premjerministrs
Amatā
1940. gada 16. jūnijs — 1940. gada 11. jūlijs
Prezidents Albērs Lebrēns
Priekštecis Pols Reno
Pēctecis Pjērs Lavals

Dzimšanas dati 1856. gada 24. aprīlī
Košīalatūra (Cauchy-à-la-Tour), Padekalē, Karogs: Francija Francija
Miršanas dati 1951. gada 23. jūlijā (95 gadu vecumā)
Ijē sala (Île d'Yeu), Vandeja, Karogs: Francija Francija
Tautība francūzis
Politiskā partija bezpartijisks
Paraksts

Petēns bija ievērojams Francijas militārais līderis Pirmajā pasaules karā, izcēlies Verdenas kaujas laikā, tika uzskatīts Francijas nacionālo varoni.

Otrā pasaules kara laikā, pēc Francijas krišanas Vācijas varā 1940. gadā, Petēns kļuva par Francijas premjerministru. Viņa vadītā valdība vēlāk Višī pilsētā nobalsoja par autoritatīvās Franču Valsts (l'État français) (Višī Francija) nodibināšanu ar Petēnu valsts vadītāja (Chef de l'État français) amatā, kas pastāvēja līdz 1944. gadam. Petēns pirmais lietoja jēdzienu kolaboracionisms (franču: collaboration — ‘sadarbība’), radiouzrunā aicinot francūžus sadarboties ar okupantiem.

Pēc kara 1945. gadā Petēnam tika piespriests nāves sods, kuru valdības vadītājs Šarls de Golls nomainīja pret mūža ieslodzījumu. Miris 1951. gadā. Aizvadot cietumā savas dzīves pēdējos gadus, viņš bija pasaulē vecākais cietumnieks.[1]

  1. «The oldest prisoner of world». Marechal-petain.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. novembrī. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu