Perissa

Perissa (grieķu: Περίσσα) ir piejūras ciemats Santorīnā, kas atrodas tās dienvidaustrumu galā, 13 km no administratīvā centra Tiras, Mesavouno kalna pakājē. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem šeit dzīvoja 678 cilvēki (2001. gadā 473 cilvēki). Administratīvi tas pieder Emporio municipalitātei, Tiras dēmā. Ciems slavens ar savu melno smilšu pludmali.

Perissa
Grieķijas ciemats
Περίσσα
Perissas panorāma.
Perissa
Koordinātas: 36°21′25″N 25°28′25″E
Valsts	Grieķija
Perifērija	Dienvidegeja
Reģionālā vienība	Tira
Platība
• Kopējā	1,5 km2
Augstums	2 m
Iedzīvotāji (2011. gadā)
• kopā	678
• blīvums	452/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	84703
Perissa Vikikrātuvē

Vēsture

Ir viedoklis, ka Perissa atrodas vietā, kur antīkajos laikos bija senā Eleusinas pilsēta, par kuru rakstīja ģeogrāfs Ptolemajs. Arheoloģiskie atradumi, kas pierāda senas pilsētas pastāvēšanu šajā vietā, tika atrasti 1836. gada izrakumos. Uz šīs senās pilsētas drupām Bizantijas laikā tika uzcelta cita pilsēta, kas, domājams, bija diezgan bagāta. Par to liecina bijušās trīs jomu Svētās Irēnas bazilikas drupas. Pēc speciālistu aplēsēm pilsētas pagrimums iestājās Leona III Isaura valdīšanas laikā. Visdrīzāk pilsētas pagrimums ir tieši saistīts ar Paleakameni vulkāna izvirdumu 726. gadā, vai arī tas bija iedzīvotāju sacelšanās rezultāts 727. gadā pret ikonoklasta imperatoru, kā Dieva dusmu zīmi par iepriekšējā gadā notikušo izvirdumu.

Apbūve

Perissā atrodas vairākas nozīmīgas sakrālās celtnes un to drupas.

Agrīno kristiešu Svētās Irēnas bazilika

Mesavouno pakājē atrodas agrīno kristiešu Svētās Irēnas bazilikas drupas, kuras sākotnējā celtniecība tiek datēta ar 5. gadsimta beigām, bet celtniecības otrais posms, domājams, ir attiecināms uz 6. gadsimta otro pusi. Tā bija trīs jomu bazilika ar vidējā joma garumu 25 metri. Bazilika tika atklāta 1992. gadā, kad Bizantiešu senatnes 2. eforats uzsāka šeit atrodošos vēlāka perioda (8-9. gadsimts) divu jomu bizantiešu baznīcas nostiprināšanas darbus. Lai pilnībā atsegtu seno baziliku, kuras grīda atrodas 2 metru dziļumā, būs nepieciešami vairāki izrakumu gadi.

Ir viedoklis, ka no šīs bazilikas ir cēlies pašreizējais Santorīnas salas nosaukums. Šāds nosaukums (Šantarī) pirmo reizi parādās arābu ģeogrāfa Muhammada al-Idrīsi 1154. gadā izveidotajā t.s. Rodžera tabulā.

Panagijas Katafiani baznīca

Kādā Mesavouno nogāzes padziļinājumā apmēram 200 metrus no pakājes atrodas neliela Dievmātes dzimšanas jeb Panagijas Katafiani baznīca. Tās nosaukums nāk no vārda "katefio", kas nozīmē patvērums, jo iedzīvotāji devās uz turieni, lai glābtos no ienaidnieku iebrukumiem. Daudzi iedzīvotāji sanāca šeit ļaunajos laikos, 1650. gada izvirduma laikā, kad izvirda zemūdens vulkāns Kolumba. No baznīcas paveras brīnišķīga panorāma uz Perissas ciematu un Santorīnas dienvidu piekrasti. Aiz baznīcas altāra ir neliela ala ar senu strūklaku, kuras ūdenim pēc vietējiem ticējumiem ir dziedinošs efekts.

Svētā Krusta baznīca

Svētā Krusta baznīca ir viena no lielākajām Santorīnas baznīcām un atrodas Perissas laukumā. Sākotnējā baznīca bija uzcelta laikā starp 1835. un 1840. gadu, taču 1956. gada zemestrīcē tā sagruva. Sākotnējās baznīcas rekonstrukcijas laikā tika atklātas divu trīsjomu baziliku drupas, kuras diemžēl tika iznīcinātas celtniecības darbos. Taču šeit ir saglabāts senais romiešu heroons, kas tika atrasts šo celtniecības darbu rezultātā. Jaunā Svētā Krusta baznīca izceļas ar augstu zvanu torni un liela izmēra ziliem kupoliem, kas ir raksturīgi Santorīnai.

Attēlu galerija

• 
  Sv.Irēnas bazilikas drupas.
• 
  Panagijas Katafiani baznīca.
• 
  Panagijas Katafiani baznīcas zvanu tornis.
• 
  Svētā Krusta baznīca.
• 
  Svētā Krusta baznīcas zvanu tornis.
• 
  Romiešu heroons.