Peremeri (somu: Perämeri) vai Botenvikens (zviedru: Bottenviken), bieži saukts par Botnijas līci, ir plašs un sekls Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem. Atrodas Botnijas jūras līča ziemeļu daļā uz ziemeļiem no Kvarkena šauruma, kas to savieno ar Botnijas jūru dienvidos.

Peremeri
Botenvikens
Līča piekraste pie Ohtakari
Līča piekraste pie Ohtakari
Peremeri Botenvikens (Baltijas jūra)
Peremeri Botenvikens
Peremeri
Botenvikens
Peremeri Botenvikens (Somija)
Peremeri Botenvikens
Peremeri
Botenvikens
Peremeri Botenvikens (Zviedrija)
Peremeri Botenvikens
Peremeri
Botenvikens
Atrodas Karogs: Somija Somija
Karogs: Zviedrija Zviedrija
Ietilpst Botnijas jūras līcis
Koordinātas 65°N 23°E / 65°N 23°E / 65; 23Koordinātas: 65°N 23°E / 65°N 23°E / 65; 23
Platība 36 800 km2
Lielākais garums 220 km
Lielākais platums 160 km
Vidējais dziļums 43 m
Lielākais dziļums 147 m
Tilpums 1490 km3
Sateces baseins 260 675 km2
Salas Hailuoto
Apdz. vietas krastos Oulu, Lūleo
Peremeri
Botenvikens Vikikrātuvē

Līča garums ziemeļu—dienvidu virzienā ir ap 220 km, lielākais platums ir 160 km. Lielākais dziļums ir Lūleo dzelmē — 147m, bet vidējais — ap 43 m. Līča krastos daudz nelielu salu un šēru.

Līča ūdens sāļums ir ļoti zems — 0,2—0,4 %. Vairākas lielās pietekas (Kemijoki, Torne, Kalikselvena, Lūlelvena u.c.) nogādā līcī ap 100 km³ saldūdens gadā. Ap 25 m seklais Kvarkena slieksnis neļauj sāļumam izlīdzināties ar pārējo jūru. Līča iesāļajā ūdenī mīt vairākas saldūdens zivju sugas. Ziemā līcis pilnībā aizsalst; ziemeļu apgabalos ledus sega saglabājas 120 dienas. Līča ziemeļdaļā kopš 1991. gada izveidots Botnijas nacionālais parks.[1]

Galvenās pilsētas līča krastos ir Oulu, Lūleo, Kemi, Šellefteo un Kokola.

Ārējās saites

labot šo sadaļu