Pelāgijs II
Pelāgijs II (latīņu: Pelagius II; dzimis ap 520. gadu, miris 590. gada 7. februārī) bija Romas pāvests no 579. gada novembra līdz 590. gada februārim. Pelāgijs II centās saglabāt labas baznīcas attiecības ar Austrumromas impēriju un diplomātisko pārrunu rezultātā centās iegūtu aizsardzību no lomardiešiem, kas kontrolēja lielu daļu no mūsdienu Itālijas ziemeļiem un apdraudēja gan baznīcu, gan Austrumromas impēriju. Viņš arī bija aktīvs baznīcas jautājumos un piedalījās vairākās ekumeniskajās sanāksmēs. Pelāgijs II atbalstīja mācību par kristīgo ikonu kultu un ieņēma skaidru nostāju attiecībā uz monoteletisma mācību, kas apgalvoja, ka Jēzum Kristum ir tikai viena griba, nevis divas — cilvēciskā un dievišķā.
| Pāvests Pelāgijs II | |
|---|---|
 | |
| Pontifikāta sākums | 579. gada 26. novembris |
| Pontifikāta beigas | 590. gada 7. februāris |
| Priekštecis | Benedikts I |
| Pēctecis | Gregors I |
| Personiskā informācija | |
| Dzimis |
570. gadā Roma |
| Miris |
590. gada 7. februārī Roma |
| Citi pāvesti ar vārdu Pelāgijs | |
Pēc Pelāgija II par Romas pāvestu kļuva Gregors I.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pelāgijs II.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |