Pelēkā Pūce

Pelēkā Pūce (angļu: Grey Owl, odžibvu val. Wa-Sha-Quon-Asin — Tas, Kurš Medī Naktīs) bija angļu izcelsmes Kanādas rakstnieks. Viņa īstais vārds ir Arčibalds Belānijs (Archibald Belaney), savukārt vēlāko pseidonīmu Pelēkā Pūce tam piešķīra odžibvu indiāņi.

Pelēkā Pūce Wa-Sha-Quon-Asin Pelēkā Pūce 1936. gadā Personīgā informācija Dzimis 1888. gada 18. septembrī Heistingsa, Anglija Miris 1938. gada 13. aprīlī (49 gadi) Saskačevana, Kanāda Dzīvesbiedre Angela Egvuna Anahareo (Ģērtrūde Bernarde) Ivonna Perī Bērni Agnese Širleja Dauna

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks apkārtējās vides aizsargātājs

Dzimis Anglijā, astoņpadsmit gadu vecumā Arčibalds emigrēja uz Kanādu. Dzīvojot starp odžibviem, viņš apguva to valodu, iemācījās šīs cilts tradīcijas, vietējās ražas ievākšanas metodes un slazdu izlikšanu. 1925. gadā Pelēkā Pūce iepazinās ar 19-gadīgo mohauku cilts meiteni Anahareo. Anahareo iespaidā viņš no slazdu licēja pamazām pārtapa par dedzīgu dabas aizstāvi un ievērojamu rakstnieku, par "visietekmīgāko savvaļas apustuli".

Dzīvesgājums

Bērnība un skolas laiks

Arčibalds Belānijs dzimis 1888. gada 18. septembrī netālu no Heistingsas Anglijā. Viņa tēvs bija angļu/skotu pēcnācējs, māte angliete. Vecāki zēnu pameta, un viņu uzaudzināja tēva māte un viņas abas māsas. Taču Arčibalda māte vairākas reizes tos apmeklēja. Vēlāk jau Kanādā Pelēkā Pūce apgalvoja, ka viņa tēvs ir skots, bet māte apaču indiāniete.

Arčibalds pabeidza Heistingsas ģimnāziju. Bērnībā viņu valdzināja Ziemeļamerikas indiāņi, un ārpus skolas viņš daudz laika pavadīja, lasot par viņiem grāmatas vai pētot tuvējo mežu.

Pārcelšanās uz Kanādu

1906. gadā Arčibalds pārcēlās uz Kanādu. Sākotnēji viņš gatavojās studēt lauksaimniecību Toronto, bet drīz devās uz Ontārio provinces ziemeļiem. Tur viņš apmetās starp odžibviem (zināmi arī kā čipevi jeb anišinābi), apprecējās ar indiānieti un pieņēma vārdu Pelēkā Pūce. Pelēkā Pūce pelnīja, strādājot par lamatu licēju jeb traperu, pavadoni mežā un mežsargu. Šajā laikā viņš arī pārtapa par Amerikas pamatiedzīvotāju, apkārtējiem stāstīdams, ka ir ieradies pie Kanādas odžibviem no ASV un ir skota un apaču indiānietes pēcnācējs. Šī leģenda turpināja dzīvot arī pēc rakstnieka nāves. 1978. gadā latviski izdotās grāmatas "Seidžo un viņas bebru piedzīvojumi" priekšvārdā "Kas tad īsti ir Pelēkā Pūce" rakstīts: "Pelēkā Pūce (indiāņu valodā — Vešekvonezin) — tādu iesauku bija dabūjis jaunais indiāņu mednieks, kura dzīves veids stipri vien atgādināja naktsputna dzīves veidu. Pelēkā Pūce tomēr īsts indiānis nebija: viņa tēvs, anglis, bija apprecējis indiānieti."

Trapera gaitas

Pirms doties uz Ontārio ziemeļiem, Arčibalds apmetās pie Timiskaminga ezera, kur strādāja par gidu un turpināja pašizglītoties, kā izdzīvot brīvā dabā. Lielu palīdzību sniedza vietējais mednieks Bils Gupijs, kura ģimenē Arčibalds uzturējās. Viņš jaunajam censonim iemācīja pārvietoties ar sniega kurpēm un dažādu slazdu izlikšanas pamatus. Arčibalds dedzīgi tiecās apgūt šīs zināšanas, jo bija Kanādas dabas savaldzināts un sapņoja turpmāko dzīvi saistīt ar trapera arodu.

Ziemeļos viņš apmetās pie Temagami ezera, kura nosaukums odžibvu valodā nozīmē "krasta dziļie ūdeņi". Arčibalda sajūsma par indiāņiem kļuva tikai stiprāka, un viņš sāka mācīties odžibvu valodu. Šeit Arčibalds iepazinās ar odžibvu sievieti Angelu Egvunu. Angela turpināja viņu apmācīt, kā izlikt slazdus un zvejas tīklus un iepazīstināja ar cilts vecajiem, kuri nākamajam rakstniekam sniedza nenovērtējamas zināšanas. Pelēkās Pūces dedzība ietekmēja odžibvus, un viņi pret to izturējās kā pret savējo. 1909. gada ziemu Arčibalds pavadīja ar odžibvu traperiem, un vēlāk ar lepnumu atcerējās šo laiku, kad tika atzīts par cilts traperi. 1910. gada 23. augustā viņš apprecējās ar Angelu Egvunu, no kuras bija tik daudz iemācījies par Amerikas pamatiedzīvotājiem.

Karadienestā

1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā Pelēko Pūci iesauca Kanādas armijā un kā snaiperi nosūtīja uz Francijas fronti. Apkārtējie neapšaubīja Pelēkās Pūces "indiānisko" izcelsmi un iesauca viņu par indiāni. 1916. gadā Arčibaldu divas reizes ievainoja. Pēc pēdējā ievainojuma cauršautajā pēdā sākās gangrēna un viņu aizsūtīja ārstēties uz Angliju. 1917. gada septembrī Pelēkā Pūce atgriezās Kanādā.