Pavedienu glīvene

augu suga

Pavedienu glīvene (latīņu: Potamogeton filiformis) ir glīveņu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši, bet nevienmērīgi sastopama teritorijās pola tuvumā, tostarp retumis visā Latvijas teritorijā. Grupas un audzes ir sastopamas dažādos stāvošos seklūdeņos uz smilšaina pamata (galvenokārt ezeros) un jūras piekrastē.[1]

Pavedienu glīvene
Potamogeton filiformis (Pers.)
Pavedienu glīvene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaCirveņu rinda (Alismatales)
DzimtaGlīveņu dzimta (Potamogetonaceae)
ĢintsGlīvenes (Potamogeton)
SugaPavedienu glīvene (Potamogeton filiformis)
Pavedienu glīvene Vikikrātuvē

Pavadienu glīvene ir daudzgadīgs, 15—40 cm garš glīveņu dzimtas ūdensaugs. Tā stublājs ir zarains un pilnīgi iegremdēts ūdenī. Lapas ir šauri lineāras, pavedienveidīgas, 5—10 cm garas un 0,02—0,05 cm platas, reti platākas — līdz 0,1 cm, ar gludu malu un vienu garenisku vidusdzīslu, lapas gals pastrups. Lapas maksts ir 1—1,5 cm gara, apakšdaļā saaugusi, aptver vienu stublāja zaru. Ziedkopas kāts ir 5—20 cm garš, ziedu vārpa ir 2—7 cm gara skraja, ar ziediem 3—5 mieturos. Auglis ir olveidīgs, 0,2—0,3 cm garens riekstiņš, kuram mala ir gluda un knābis — īss. Zied jūnijā, jūlijā.[1]

Ārējās saites

labot šo sadaļu